Šoreiz runājam par vienīgo Latvijas kultūras kanonā iekļauto latviešu animācijas filmu - pirms četrdesmit gadiem uzņemto platekrāna leļļu filmu "Vanadziņš".
Režisors Arnolds Burovs, būdams meistara vecumā un sevi jau godam pierādījis Leļļu teātrī, atsaucās nākošajam izaicinājumam – viņš kļuva par Latvijas leļļu animācijas pamatlicēju.
Pie radošās komandas noteikti jāmin mūzikas autors Imants Kalniņš, mākslinieks Gunārs Cīlītis, leļļu skulptore Ilze Kiršteina un scenārija autors Jānis Rokpelnis, kurš kopā ar Arnoldu Burovu strādājis pie 12 filmām.
Jāņa Rokpeļņa bažām, ka šodien "Vanadziņa" lakoniskā un rimtā formā pausto emocionāli spēcīgo vēstījumu varētu nesaprast, nav pamata. Filma ir viena no Latvijas animācijas zelta fonda vērtībām joprojām un šogad tā tika demonstrēta arī festivālā Šveicē.
Maija Augstkalna reiz rakstīja, ka Burova filmas var saukt par "jūtu audzināšanas skolu”. Tam piekrīt arī Meistara kādreizējais kolēģis, režisors Jānis Cimmermanis un teātra vēsturnieks Aldis Linē.
Raidījumā uzklausām teātra kritiķi Maiju Augstkalnu, animācijas pētnieci Ievu Viesi-Vigulu, dzejnieku Jāni Rokpelni, Arnolda Burova Leļļu mājas vadītāju Jolantu Bardziņu, režisoru Jāni Cimmermani un teātra vēsturnieku Aldi Linē. Ieklausāmies arī paša Arnolda Burova reiz sacītajā.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X