Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Latvijā šobrīd ir tikai viens neona mākslas meistars, un tas ir Jānis Straume-Brolišs. Savulaik mācekļa statusā mācījies pie Lietuvas meistara, turpinājis apgūt iemaņas dažādos uzņēmumos, Jānis šajā jomā darbojas jau divdesmit gadus. Kur redzami viņa veidotie neona gaismas objekti un kā atšķiras neona lampa no citām? Viņš sadarbojies ar reperi Ozolu albuma "Neona pilsēta" dizaina radīšanā, mākslinieku Kristianu Brekti pie murāļa noformējuma, līdzdarbojies pie Dailes teātra izrādes "Rotkho" scenogrāfijas. Viņa darbi izstādīti arī ārpus Latvijas, šobrīd rit sadarbība ar museum.lv. Tāpat neona gaismas lampas var veidot viņa vadītā meistardarbnīcā, ko nedaudz mēģināja darīt arī raidījuma autore...

Piecus rītus "Klasikā" skanēs ikgadējais raidījumu cikls "Dzejas dienu laiks", kura tēmas saistībā ar dzeju bijušas ļoti dažādas. Par to, ka mēs arī pēc daudziem gadiem novērtējam mūsu dzejniekus, par to, ar ko viņi ir saskārušies, kādas bijušas viņu kaislības, kas viņiem licies pretrunīgs, un kas – ļoti tuvs, par to runāsim "Dzejas dienu laikā" šogad. Labs iemesls šādam skatījumam ir arī tas, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs savā nosaukumā ieguvis būtisku papildinājumu: tagad tas ir Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs, turklāt nākamgad muzejs atzīmēs savu simtgadi. Pavērojot, kādi autori ir topošajā ekspozīcijā, varēsim kaut daļu no tā dzirdēt un iepazīt tieši dzejiskās noskaņās. Pirmajā pārraidē tiekamies ar muzeja pārstāvi Ingu Barovski, kuru zinām gan kā literatūras ekspertu, gan arī kā cilvēku, kurš pēta literatūru. Ingus stāsta par Vili Plūdoni.

"Klasikā" tiekamies ar Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Gunti Kuzmu, un sarunas epicentrā ir LSO 144. koncertsezonas atklāšanas koncerts, kas 14. septembrī pulksten 18 skanēs koncertzālē "Lielais dzintars". Emocionāli piesātinātajā koncertā romantisma estētika izpaudīsies krāsainā orķestrācijā un melodiskās tēmās.

Dzejas dienu ietvaros 14. septembrī pulksten 19 Katlakalna baznīcā risināsies koncertstāsts "Merķelis. Latvieši. Mēs", kas ir vēsturiskos faktos balstīta versija par Garlība Merķeļa personību un laiku, kad tiek rakstīta grāmata "Latvieši". Lai plašāk uzzinātu par šo notikumu, "Klasikā" tiekamies ar komponisti Laumu Kazaku, režisoru Arni Miltiņu un žurnālisti Anitu Freibergu.

Kas īsti ir Darmštates skola un Jaunā vienkāršība? To pētījusi Sandra Ņedzvecka kopā ar Jāni Petraškeviču un diriģentu Normundu Šnē.

Johanna Vallrota (soprāns), Anna Stefanī (mecosoprāns), Mārtins Miterrucners (tenors), Krešmirs Stražanacs (basbaritons), Berlīnes RIAS (Radio amerikāņu sektorā) kamerkoris, Freiburgas Baroka orķestris un diriģents Džastins Boils RIAS kamerkora 75 gadu jubilejas koncertā Berlīnes filharmonijā, 2023
Jozefs Haidns "Kara laika mesa" (Missa in tempore belli)

Ludvigs van Bēthovens 32. klaviersonāte dominorā op. 111 1958. gada ieraksts, iekļauts albumu sērijā "Marijas Judinas māksla" (Arlecchino, Itālija, 1986)

Bēla Bartoks Divertisments – Ungārijas Valsts simfoniskais orķestris Ešterhāzi pils Haidna zālē Eizenštatē, Austrijā (Nimbus Records, Lielbritānija, 1991)

Ar Eiroradio tiešraides starpniecību viesojamies festivāla "BBC Promenāde" koncertā Londonas Karaliskajā Alberta zālē: muzicē BBC simfoniskais orķestris, solistes lomā ir vijolniece Patrīcija Kopačinska, bet pie diriģenta pults – Tarmo Peltokoski. Programmā: Ralfa Vona Viljamsa (1872–1958) Fantāzija par dziesmas "Zaļās piedurknes" tēmu, Arnolda Šēnberga (1874–1951) Koncerts vijolei un orķestrim op. 36 un Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) Piektā simfonija reminorā op. 47.

Koncerts Budapeštas Fono koncertzālē, 2023