Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Šoreiz pievēršamies kādai mūsdienīgai dizaina nozarei. Tā saistīta ar datorspēļu un dažādu citu digitālo spēļu dizainu. Šī nozare ir visai jauna, un, kā jau tas nereti gadās ar jaunām idejām, sabiedrībā viedokļi par tām mēdz krietni atšķirties. Kāds atbalsta, kāds noraida, bet kādam var rasties apjukums un sākotnēja neizpratne par to, kas tad īsti ir digitālo spēļu dizains un ko labu ar to var sasniegt. Tāpēc, lai skaidrotu datorspēļu nozares stiprās puses, iespējas un potenciālu, raidījumā viesojas Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas "Datorspēļu dizains" direktore Ksenija Miļča.

Komponista Jāņa Lūsēna un libreta autores Māras Zālītes "Putnu opera" no 11. janvāra atkal būs skatāma uz Latvijas Nacionālās operas skatuves. "Klasikā" tiekamies ar operdziedātāju Raimondu Bramani, kurš tajā atveidos doktora Dūlitla lomu. Sarunā ar "Klasiku" dziedātājs atklāj, vai līdz šim viņam bijusi iespēja "Putnu operā" darboties kādā citā lomā, kas ir šīs izrādes popularitātes pamatā un kādēļ to svarīgi atjaunināt. Tāpat viņš stāsta par komunikāciju ar kolēģiem un darba procesu, kurā iesaistīti gan daudzi solisti, gan koris, par brīnišķīgajiem tērpiem un skatuvi, par atraktīvo auditoriju, kura kvēli atbalsta notikumus uz skatuves, un visbeidzot – arī par drīzumā gaidāmajiem izaicinājumiem un sapņu lomām.

Londonas izdevniecība "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju sērijā "Direktora izvēle" laidusi klajā grāmatu, veltītu Mākslas muzeja "Rīgas birža" krājuma meistardarbiem. Par to plašāk runāsim ar izdevniecības "Scala Arts & Heritage Publishers Ltd" projekta "Direktora izvēle" vadītāju Neilu Titmanu (Neil Titman) un Mākslas muzeja "Rīgas birža" vadītāju Daigu Upenieci.

Raidījuma tēma šoreiz – politkorektums. Un uzreiz jautājums: politkorektums vai cenzūra? Vai arī abi. Atsperamies no igauņu mākslinieka Marka Mēetamma bažām un vokeisma; runājam par jaunās paaudzes garīgo nebrīvību un studentu sasaistītību, labas izglītības trūkumu, cilvēku informācijas krājuma nepietiekamību, ģimeni, skolu un domstarpībām ar bērniem; pieļaujam jokošanas robežu nospraušanu; apspriežam drosmi, empātiju, stereotipus; piesaucam cenzūras pakāpes, mākslas provokācijas un laikabiedru spēju uztvert mākslasdarbu. Sarunbiedri ir režisors Elmārs Seņkovs, dzejniece Ingmāra Balode, komponists, cenzūras pētnieks Edgars Raginskis un filozofs Haralds Matulis.

Filips Glāss Ceturtā simfonija "Varoņi" (Heroes)
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, diriģents Normunds Šnē, 2012

Ģerģs Ligeti - 15. etīde klavierēm White on White ("Balts uz balta")
Olivjē Mesiāns - "Jēzus bērna skūpsts" no cikla "Divdesmit skatieni uz jaundzimušo Jēzu"
Fanija Mendelszone - "Pār visām virsotnēm valda miers" no cikla "Sešas dziesmas" op. 7 un Melodija op. 4/2
Ģerģs Ligeti - 13.etīde klavierēm L'escalier du diable ("Velna kāpnes")
Ludvigs van Bēthovens 32. sonāte klavierēm dominorā op. 111

Ļuba Orgonašova, Nīderlandes Radio koris, Karaliskais Concertgebouw orķestris, diriģents Mariss Jansons, 2005

Bruno Filips (čells), Tangī de Viljankūrs (klavieres), Frankfurtes Radio simfoniskais orķestris un diriģents Kristofs Ešenbahs (Harmonia mundi, 2023)
Gabriels Forē Romance
Sezārs Franks Sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā (transkripcija čellam un klavierēm)
Kamils Sensānss Pirmais čellkoncerts op. 33
Gabriels Forē "Tauriņš" op. 77
Fransiss Pulenks Čellsonāte
Gabriels Forē "Pēc sapņa"

Kopā ar "Iļģiem" - latviešu tautasdziesmu cikls "Bāriņu dziesmas" (1987)
Kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri Olari Eltsa vadībā - Pēteris Butāns "Cilvēka balss" (2005)
Kopā ar ansambli Altera veritas - Peka Jalkanens "Mežrozīte" (2003)

Igauņu dziedātājas Mari Kalkunas stāsti par akmeņiem, kas raud, dzimto valodu un zemi