Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Šogad vienai no Rīgas Kinostudijas ražīgākajām režisorēm Adai Neretniecei apritētu 100 gadi. Šī Sergeja Eizenšteina skolniece savas karjeras laikā ir radījusi 18 pilnmetrāžas spēlfilmas, no kurām pazīstamākās noteikti ir “Vārnu ielas republika” (1970), “Rita” (1957) un “Zīlēšana uz jēra lāpstiņas” (1988), par kuru režisore saņēma “Lielā Kristapa” balvu. Tai pat laikā Adas Neretnieces vārds netiek bieži minēts starp pazīstamākajiem latviešu kino klasiķiem. Par to, kas raksturo Adas Neretnieces daiļradi, par viņas filmām un to, kādi varētu būt iemesli viņas daiļrades nepietiekamajam novērtējumam mūsdienās, stāsta kino pētniece, Rīgas Kino muzeja vadītāja Inga Pērkone un producente, publiciste un Adas Neretnieces daiļrades entuziastiska pētniece Elvita Ruka.

24. un 25. maijā kultūrtelpā "Ola Foundation" uzstāsies vijolniece Kristīne Balanas, atskaņojot visas Johana Sebastiāna Baha solo partitas un sonātes. Mūziķes rokās būs Stradivāri 1694. gadā darināts instruments Rutson, kas viņas rīcībā nonāca no Karaliskās Mūzikas akadēmijas Londonā.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 23. maijā tika atklāta izstāde "Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram". Ieva Zeidmane izstaigā izstādi kopā ar LNB izstāžu kuratori Aneti Skuju un LNB Audiovizuālā krājuma vadītāju Zani Grosu. Ieskanas arī izstādes skaņas ainavu autora Platona Buravicka performance “Mehānikas, jūtu un magnētisma teksts”.

Arfiste Elizabeta Lāce un čellists Kristaps Bergs kopā ar raidījuma vadītāju Dāvi Eņģeli atklāj 18. gadsimta franču komponista un arfista Žana Bora mūziku, kuru jaunā albumā (Passacaille, 2023) ieskaņojušas čellistes Elinora Freja un Oktāvija Dostajē-Lalonda, arfists Antuāns Malets-Šenjē, klavesīniste Melizande Makneibnija jeb ansamblis Accademia de`Dissonanti.

Zviedrijas Radio koris un diriģents Kaspars Putniņš Bervalda koncertzālē Stokholmā, 2022
Metjū Petersons An Inner Sky I
Svens Dāvids Sandstrēms Tumsas un mīlestības soneti trombonam, balsij un jauktam korim

Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un diriģents Saimons Retls Isarphilharmonie zālē Minhenē
Hektors Berliozs Otrā daļa no dramatiskās simfonijas "Romeo un Džuljeta" op. 17
Klods Debisī Jeux L. 126
Šarls Koklēns Les Bandar-log op. 176
Moriss Ravels Valsis

Gabrieli Consort and Players un diriģents Pols Makrīšs Kristofa Vilibalda Gluka mūzikā

Ināra Brīnuma ir LNSO mūziķe, kamermūziķe un alta spēles pasniedzēja. Kopš 1978. gada strādā LNSO, kopš 1985. gada ir LNSO altu grupas koncertmeistare. 1990. gadā Ināra Brīnuma sāk pedagoģisko darbu JVLMA un kopš 1991. gada ir pasniedzēja Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Viņas prasmīgajā vadībā uzauguši vairāki desmiti jauno altistu.

Šoreiz  raidījuma uzmanības epicentrā - festivāla "Latvijas Jaunās mūzikas dienas" četri koncerti 10. un 11. maijā. Visos priekšnesumos - tikai latviešu jaunā mūzika, kopā 22 opusi, no kuriem vismaz desmit pirmatskaņojumu! Ar kopsaucēju 'latviešu mūzika' - žanru, tēmu un muzikālo rokrakstu krāšņa buķete. Kāda tā bija un kā izskanēja, stāsta komponiste Indra Riše un mūzikas zinātnieks Boriss Avramecs, sarunās īpaši akcentējot jaundarbus un pirmatskaņojumus, kā arī priecājoties par vairāku darbu atkal atgriešanos koncertzālēs, jo festivāla devīze bija Encore!