Sestdienas "Atsperes" viesis būs filozofs un žurnāla "Tvērums" redaktors Rūdis Bebrišs. Runāsim par filozofu lasījumiem un jaunāko žurnālā "Tvērums". 

Šonedēļ kopā ar flautisti Ilonu Meiju un komponistu Rolandu Kronlaku apskatām notikumus, kas valsts svētku nedēļās izcēlušies ar ko īpašu vai piedāvājuši pirmatskaņojumus. Rolands Kronlaks sniedz ieskatu mūzikas teātra izrādē Monstera Deliciosa, kas 8. novembrī piedzīvoja pirmizrādi Ģertrūdes ielas teātrī. Atskatāmies uz orķestra "Rīga" koncertu "Rudens dziesma Latvijai", kas 11. novembrī izskanēja Rīgas Domā, kā arī Liepājas Simfoniskā orķestra valsts svētku koncertu, kas "Lielajā dzintarā" klausītājus pulcēja 17. novembrī. Apmeklējam arī telpiskās skaņas festivālu "Komplementārās pretrunas".

Drēzdenes Valsts kapela un diriģents Kristians Tīlemans 28. septembrī Drēzdenē:
K. M. fon Vēbers "Jubilejas uvertīra" op. 59,
R. Vāgners Uvertīra operai "Tanheizers"
Dmitrijs Aškenazi (klarnete) un Acies Quartet 15. jūlijā Karintijas Vasaras festivāla koncertā Feldenē, Austrijā:
J. Brāmss Klarnetes kvintets siminorā op. 115
Ksavjē de Mestrs (arfa) 12. jūlijā Karintijas Vasaras festivāla koncertā Osiahā, Austrijā:
Džovanni Batista Pešeti Sonāte dominorā,
Jans Ladislavs Dušeks Sonāte dominorā op. 2,
Fransisko Tarrega "Atmiņas par Alhambru"
Drēzdenes Valsts kapela un diriģents Kristians Tīlemans 28. septembrī Drēzdenē:
R. Štrauss Simfoniskā poēma "Tā runāja Zaratustra" op. 30

Kā ir strādāt vienā mākslas jomā, darba gaitā mazliet pamainot noteikumus? Par to mākslas kritiķis Vilnis Vējš sarunājas ar diviem māksliniekiem - Jāni Šneideru un Rolandu Pēterkopu. Kamēr Jāņa Šneidera izstāde "Dzinējs" līdz 9. decembrim skatāma galerijā "LOOK!", laikmetīgās modes un mākslas dueta MAREUNROL'S (Rolands Pēterkops kopā ar Mārīti Mastiņu-Pēterkopu) izstāde Fieldwork: Invisible exercises līdz 29. decembrim aplūkojama izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa".

"Uzaugot Amerikā, vienmēr par Latviju domāju tā: kas gan ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?! Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns. Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā," raidījumā "Mana mūzika" ar stingru un sirsnīgu pārliecību uzsver uzņēmējs, alpīnists, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks, publikāciju un grāmatu autors un arī zemessargs JURIS ULMANIS. Pirms dažām dienām viņš saņēmis paaugstinājumu un nu viņu varam apsveikt kā zemessardzes kapteini!

 

Ir tāds džeza klavierspēles stils, kā „straids”. Šodien tiek izmantots minimāli. Varbūt vienkārši tas liekas kaut kas novecojis – stila sākumi meklējami pirmā pasaules kara laikā Hārlemā, to spēlēja divdesmitajos un arī trīsdesmitajos gados, tūlīt pēc regtaima ēras. Stride pianisti klasiskajam regtaimam pievienoja improvizāciju, blūza notis un svinga izjūtu, dažreiz to dēvē par Ņujorkas regtaimu.

Arčibaldo – Jevgeņijs Stravinskis (bass), Manfredo – Romāns Burdenko (baritons), Avito – Džordžo Berudži (tenors), Flaminio – Džordžo Miseri (tenors), Flora – Kjara Izotona (soprāns) u. c., Milānas La Scala koris un orķestris, diriģents Pinkass Steinbergs

Ludvigs Alberts, Čens Lin-Čins un Gabors Kosa (marimbas), Eržebeta Gāla (arfa) un Andersons Percussion Group Nurnberg

Viktors Andrijčenko (vijole), Alija Akbertgenova (klavieres), Mihaels Dukničs (čells) koncertā Ad Pacem – in times of war Vīnes koncertzālē, 2022:
Boriss Ļatošinskis Mazurka čellam un klavierēm,
Mikola Lisenko "Elēģija",
Miroslavs Skoriks "Burleska" klavierēm,
Valentīns Silvestrovs "Valsis",
Vasils Barvinskis Klavieru trio laminorā
Kameransamblis "Kijivas solisti", Bāzeles kamerorķestris un diriģents Heincs Holigers labdarības koncertā Bāzeles Mūzikas centrā, 2022:
Maksims Berezovskis Otrā simfonija Solmažorā,
Valentīns Silvestrovs "Klusā mūzika"

Kā ir strādāt vienā mākslas jomā, darba gaitā mazliet pamainot noteikumus? Par to mākslas kritiķis Vilnis Vējš sarunājas ar diviem māksliniekiem - Jāni Šneideru un Rolandu Pēterkopu. Kamēr Jāņa Šneidera izstāde "Dzinējs" līdz 9. decembrim skatāma galerijā "LOOK!", laikmetīgās modes un mākslas dueta MAREUNROL'S (Rolands Pēterkops kopā ar Mārīti Mastiņu-Pēterkopu) izstāde Fieldwork: Invisible exercises līdz 29. decembrim aplūkojama izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa".

"Uzaugot Amerikā, vienmēr par Latviju domāju tā: kas gan ir šī mistiskā valsts, kāpēc tā ir okupēta, kāpēc tajā ir komunisti un kāpēc šie sliktie cilvēki dara pāri latviešiem?! Kad būšu lielāks, paņemšu armiju, aizbraukšu uz Latviju un to atbrīvošu! Tā es patiešām domāju, kad biju mazs bērns. Šo jautājumu man uzdod bieži: kā tas var būt, ka tu dzīvo ārzemēs un tevī ir mīlestība pret Latviju? Man tas liekas pilnīgi pats par sevi saprotams! Arī pats vārds "mīlēt" ir darbības vārds, un man liekas, ka visaugstākais šī vārda apliecinājums ir būt patriotam, kas arī taču darbības vārds: mīlēt savu valsti un iesaistīties tās aizsardzībā," raidījumā "Mana mūzika" ar stingru un sirsnīgu pārliecību uzsver uzņēmējs, alpīnists, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks, publikāciju un grāmatu autors un arī zemessargs JURIS ULMANIS. Pirms dažām dienām viņš saņēmis paaugstinājumu un nu viņu varam apsveikt kā zemessardzes kapteini!