Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Mostamies jaunai dienai, sveicot jubilārus, uzzinot interesantus faktus rubrikā "Vai zini?", atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ieklausoties rīta sarunā un nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes

Ieraksti no Slide Hampton Quartet uzstāšanās Stokholmā (1969)

Atceramies diriģentu Jāzepu Lindbergu 100. dzimšanas dienā. Maestro meita Inta Sarkane un mazmeita Linda Lūse stāsta par leģendāro Raiņa bulvāra dzīvokli, kaņepēm, Baltkrievijas vēžiem, pašgatavotām koka mēbelēm, mājas viesībām, laikrakstu lasīšanu, kara grāmatām, tēta zaudēto koncertpianista karjeru, un uzzinām arī ko vērtīgu par dzimtas radurakstiem. 
Pats Jāzeps Lindbergs runā par gaitām Otrajā pasaules karā, diplomeksāmenu čekistu uzraudzībā, Sibīrijas gadiem, Operā pavadīto gadsimta ceturksni, pārstrādātām partitūrām, tempu izvēli, operdiriģenta darba finesēm, Jāni Zāberu un Dmitriju Šostakoviču.

 

12., 13. un 14. augustā Cēsu mākslas festivāla izskaņā skatītājiem tiks piedāvāta audiovizuāla performance ar virtuālu kori "Klusums krīt": tā būs lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni, kas noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti apmēram divi simti Cēsu ebreju. Performances būtību un tās tapšanas aizkulises otrdienas "Neatliekamajā sarunā" atklāj Krista un Reinis Dzudzilo, bet telefonintervijā - arī pats Krists Auznieks. 

Gleznotāju Kasparu Zariņu allaž interesējuši mākslinieki, kuri savu radošo potenciālu īsteno dažādās mākslas jormās. Tieši tādas ir arī māsas Jurjānes - Kristīne un Ieva, kuras labi pazīst arī kino un teātra ļaudis. Viņas abas šoreiz viesojas raidījumā "Mākslas vingrošana", lai pastāstītu par savām daudzpusīgajām interesēm, mākslas valodām, dzīves vērotāju pieredzi, intuīciju, prasībām pēc kvalitātes, disciplīnu un daudz ko citu.

Starptautiskā Senās mūzikas festivāla koncerts "Itāļu baroka šedevri". Mazā ģildē, 7. jūlijs. Koncertā piedalās Marnikss De Kats (kontrtenors) un Hathor Consort - Agnese Kanniņa (vijole), Ieva Saliete (klavesīns, ērģeļpozitīvs) un Romina Liška (viola da gamba, mākslinieciskā vadītāja). Programmā - Henrija Louza, Rikardo Ronjoni, Djego Ortisa, Izabellas Leonardas, Benedeto Ferrāri, Bartolomeo de Selmas, Klaudija Sessas, Frančeska Kačīni, Antonio Kaldāras u. c. komponistu mūzika.

Romāņu Šveices orķestris un diriģents Ernests Ansermē, 1955

Uģis Krūskops (sitaminstrumenti), LNSO čellu Dream Team (mākslinieciskā vadītāja Diana Ozoliņa) un diriģents Jānis Stafeckis pirmatskaņojumā Lielajā ģildē, 2016

"Man patīk par flautu domāt kā par gaismas instrumentu, jo ar augsto tesitūru, virsskaņām, spozmi, mirdzošo toni, dažādajām tembrālajām krāsām, kas iespējamas uz mūsdienu flautas, dažādos instrumentu salikumos vai orķestrī tā ienes gaišumu. Bet uz flautu, protams, var lūkoties dažādi - arī kā uz "putnu instrumentu". Bet Baham, piemēram, flautu patika salīdzināt ar viļņiem. Tāpēc skatoties, kā Bahs izrakstījis flautas partijas savos darbos, bieži vien jādomā ne tikai par putniem, vēju vai mežu, bet arī par ūdeni un viļņiem," prāto 9. augusta jubilāre, brīnišķīgā flautiste, iejūtīgā kamermūziķe un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas skolotāja Liene Denisjuka-Straupe.

Liverpūles Karaliskais filharmoniskais orķestris un diriģents Malkolms Sārdžents, 1946

Ludvigs van Bēthovens Devītā sonāte vijolei un klavierēm Lamažorā op. 47 ("Kreicera") - kopā ar Robēru Kazadezī Ņujorkā. Columbia, 1949

Barbara Bonija (soprāns), Andreass Šolls (kontrtenors), orķestris Les Talens Lyriques un diriģents Kristofs Rusē. Decca, 1999

Ieraksti no Slide Hampton Quartet uzstāšanās Stokholmā (1969)