"Man patīk par flautu domāt kā par gaismas instrumentu, jo ar augsto tesitūru, virsskaņām, spozmi, mirdzošo toni, dažādajām tembrālajām krāsām, kas iespējamas uz mūsdienu flautas, dažādos instrumentu salikumos vai orķestrī tā ienes gaišumu. Bet uz flautu, protams, var lūkoties dažādi - arī kā uz "putnu instrumentu". Bet Baham, piemēram, flautu patika salīdzināt ar viļņiem. Tāpēc skatoties, kā Bahs izrakstījis flautas partijas savos darbos, bieži vien jādomā ne tikai par putniem, vēju vai mežu, bet arī par ūdeni un viļņiem," prāto 9. augusta jubilāre, brīnišķīgā flautiste, iejūtīgā kamermūziķe un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas skolotāja Liene Denisjuka-Straupe.

Ar Lieni tiekamies gan sarunā, gan mūzikā: divos no Kloda Debisī "Sešiem antīkajiem epigrāfiem", fragmentos no Imanta Zemzara "Mazās rokmūzikas", Jura Ābola "Pirmās Gobi pasakas" un "Normālās fizioloģijas" un 1.daļā no Tālivalža Ķeniņa Concertante(s) flautai un klavierēm. Kopā ar Lieni šais ierakstos - Ilze Kirsanova, Santa Vižine un Ēriks Kiršfelds, Kristīne Paula un Jānis Pauls, Agnese Pauniņa, Varis Klausītājs un Agnese Egliņa.