Šī gada maijā pēc Liepājas Kultūras pārvaldes ierosmes klajā nācis apjomīgs, bagātīgi ilustrēts sējums par Kurzemes pilsētas metropoli starp jūru un ezeriem - Liepāju un tās arhitektūru pēdējos simts gados. Grāmatas "Pilsēta starp jūru un ezeriem. Liepājas arhitektūra 100 gados" autori ir arhitekti Jānis Dripe un Jānis Lejnieks, ar kuriem "Klasikas" studijā tiekamies garākā sarunā. 

Zeidmaņu ģimene ir pārliecināta, ka pasaulē gardākie kartupeļi top viņu pirtiņā, lielisks mūzikas instruments ir pupiņu pāksts, arī Latvijā var mēģināt izaudzēt banānus un, iespējams, radīt mūzikai veltītu galda spēli. Līdz ar raidījuma galvenajiem varoņiem – Rūdolfu, Edvardu un Gustavu, Intara Busuļa atbildi gaida arī viņu vecāki – Zita un Valdis. Ivetas Grundes veidotajā "Vēstures rozīnītē" īstens detektīvstāsts: uzzinām, kas tad īsti ir slavenās Brāmsa Piektās ungāru dejas patiesais autors...

Čens Halevi (klarnete), Gringolca kvartets, Daniels Borovickis (klavieres), Agustins Diasera (perkusijas) un diriģents Maurisio Sotelo Bāzelē 22. janvārī:
D. Skarlati Sonāte Famažorā K. 107, famininorā K. 184 un solminorā K. 450, Maurisio Sotelo aranžijā klarnetei, klavierēm, stīgu kvartetam un perkusijām
Aleksandrs Lonkvihs (klavieres), Izabella van Kēlena (vijole) un Patriks Demenga (čells) Meiringenā, 2010:
F. Šūberts Pirmais klavieru trio Sibemolmažorā D 898
Anastasija Kobekina (čells), orķestris Royal Northern Sinfonia un diriģents Dinišs Souza Geitshedā 14. oktobrī:
R. Šūmanis Koncerts čellam laminorā op. 129,
L. van Bēthovens Astotā simfonija Famažorā op. 93

Arturs Maskats kopā ar diriģentu Artūru Oskaru Mitrevicu dažādās interpretācijās klausās Jāņa Ivanova 17. un 18. simfoniju, kā arī vērtē nacionālā skaņu ierakstu nama "Skani" šogad klajā laisto albumu, kurā abas simfonijas ieskaņojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā.

Rakstniece un žurnāliste Monika Zīle stāsta par jaunāko romānu “Tumšā puse”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule iepazīstina ar ceļvedi "Lasāmvietas" par lasīšanas vietām 20.gadsimta sākuma Rīgā. Ciklā "Vērtē lasītāji" - atsauksme par Karlosa Ruisa Safona darbu "Rēgu labirints".

Gaidot Eiropas filmu akadēmijas apbalvošanas ceremoniju, ieskatāmies EFA balvu nomināciju sarakstā, īpašu vērību pievēršot darbiem, kas šobrīd redzami vai drīzumā gaidāmi Latvijas kinoteātros. Jau ir notikusi filmu priekšatlase, kuru veic vairāk kā četri tūkstoši Kinoakadēmijas biedru no visas Eiropas, un tikušas izziņotas nominētās filmas, toskait Ali Abasi krimināldrāma “Svētais zirneklis”, Hlinura Palmasona poētiskā ceļa filma “Dievzeme” un Marijas Kreiceres neparastais skatījums uz Ķeizarienes Sisijas dzīvi filmā “Korsete”.

Ciemos pie Zeidmaņu ģimenes Jelgavā
Autori: Kārlis Rūtentāls un Iveta Grunde

Itāliešu prologs un epilogs – Serdžo Sorentīno un Fabricio Paterlīni. Karstākā īru popmūzika – Dermots Kenedijs, Demjens Raiss un Vens Morisons. Laika mašīna – Rojs Orbisons.

Rakstniece un žurnāliste Monika Zīle stāsta par jaunāko romānu “Tumšā puse”, Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā bibliogrāfe fondu izpētes jomā Kristina Papule iepazīstina ar ceļvedi "Lasāmvietas" par lasīšanas vietām 20.gadsimta sākuma Rīgā. Ciklā "Vērtē lasītāji" - atsauksme par Karlosa Ruisa Safona darbu "Rēgu labirints".

Ciemos pie Zeidmaņu ģimenes Jelgavā
Autori: Kārlis Rūtentāls un Iveta Grunde

Arturs Maskats kopā ar diriģentu Artūru Oskaru Mitrevicu dažādās interpretācijās klausās Jāņa Ivanova 17. un 18. simfoniju, kā arī vērtē nacionālā skaņu ierakstu nama "Skani" šogad klajā laisto albumu, kurā abas simfonijas ieskaņojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris diriģenta Gunta Kuzmas vadībā.

Edijs Kondons bija viena no vadošajām figūrām, ja ne pati galvenā, laikā, kad Čikāgā attīstījās diksilenda žanrs. Tie bija pagājušā gadsimta 20. gadi. Viņš joprojām ir nepietiekami novērtēts ritma ģitārists, kura galvenais ieguldījums džeza mūzikā bija nevis virtuoza instrumenta spēle, bet spēja vienmēr sapulcināt lieliskus – patiešām izcilu zvaigžņu sastāvus