Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro , noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Eglītes ienākšana mūsu tradicionālajās Ziemassvētku svinībās ir salīdzinoši nesena. Kaut arī dažos vēsturiskos avotos ziņas par eglītes rotāšanu Latvijā ir pat no 16. gadsimta, ejot pat tiktāl, ka daži pētnieki uzstāj, ka pirmā eglīte "dedzināta" tieši Rīgā 1510. gadā, skaidrs, ka plašāk tā Latvijas pilsētnieku mājās ienāca un tika rotāta tikai 19. gadsimta beigās, pārmantojot to no Latvijā mītošajiem vāciešiem, bet laukos vēl vēlāk – 20. gadsimta sākumā. Krietni senāk latvieši pazinuši un lietojuši mūzikas instrumentu "eglīte". Kā liecina etnomuzikologa Valda Muktupāvela savāktā informācija grāmatā "Tautas mūzikas instrumenti Latvijā", eglīte darināta no egles (vai kāda cita koka) īsākas vai garākas galotnes, un tā pieskaitāma pie kāta grabekļu instrumentu grupas. Mūsdienās labi zināmais trīdeksnis ir seno laiku eglītes jaunākais brālis.

Kā jau katru gadu tumšākajā laikā, mazāk saņemam dienas gaismu, mazāk stundu tajā pavadām un daudz vairāk izmantojam mākslīgo apgaismojumu. Un katru reizi aktuāls ir jautājums par to, vai gaismas avotus varam izmantot lietderīgāk un atbildīgāk pret vidi. Kā pārspīlējot varam radīt nevajadzīgu gaismas piesārņojumu? Raidījumā "Kāpēc dizains" - saruna ar arhitekturālās gaismas projektētāju un dizaineri Ilzi Leduskrastu un IdeaLights pārdošanas vadītāju Kristapu Veidmani. 

Astora Pjacollas mūzika Berlīnes trio Luz Y Sombra albumā Chiquilin (2021)

"Klasikas" studijā viesojas čelliste Margarita Balanas: tuvāk uzzinām par 17. decembrī gaidāmo koncertu Liepājā, 23. decembra koncertu Cēsīs, kurā Margarita uzstāsies kopā ar māsu, vijolnieci Kristīni Balanas, un brāli, vijolnieku Robertu Balanas - šobrīd visi kopā viņi ir koncertzāles "Cēsis" rezidējošais ansamblis. Tāpat tiek ieskicēta arī 24. decembra koncertprogramma kopā ar kori Ave Sol un Ziemassvētku svinēšana ar ģimeni Latvijā. Izskan arī jauks novēlējums "Klasikas" klausītājiem.

Svarīga informācija par notikumiem kultūras jomā un "Klasikas" programmā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku

Aicinām iepazīt un izbaudīt talantīgās Elīnas un viņas domubiedru - saksofonista Kārļa Auziņa, basista Toma Poiša un bundzinieka Ivara Arutjunjana muzicēšanu noslēdzošajā raidījumā "Pagrabs"!

Reno Kapisons (vijole), Kristofs Koncs (vijole), Žerārs Kosē (alts), Jūlija Hāgena (čells), Aloizs Pošs (kontrabass), Dāniels Otenzāmers (klarnete), Davids Gerjē (mežrags), Adelaīda Ferjēra (harmonijs) un Gijoms Belloms (klavieres) Zalcburgas festivālā, Mozarteum Lielajā zālē, 10. augustā
A. Brukners Septītā simfonija Mi mažorā pārlikumā kameransamblim (1. un 3. daļu aranžējis Hanss Eislers, 2. daļu - Ērvins Šteins, 4. daļu - Karls Rankls)

Kristians Cimermans, 1991 (Deutsche Grammophon, 1994)

Karaliskais Concertgebouw orķestris un diriģents Kurts Mazūrs (1927-2015) Amsterdamā, 2008
A. Dvoržāks Devītā simfonija miminorā ("No Jaunās pasaules", 1893)

Kristians Cimermans, 1991/94

Pētera Barisona, Jāņa Kalniņa, Jāzepa Vītola, Selgas Mences, Valta Pūces, Pētera Butāna, Leonīda Vīgnera, Jāņa Zālīša, Imanta Kalniņa, Maijas Einfeldes un Jura Karlsona mūzika. Friča Bārdas dzeju lasa Guna Zariņa

Astora Pjacollas mūzika Berlīnes trio Luz Y Sombra albumā Chiquilin (2021)

Veido Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics