Mostamies jaunai dienai, noskaidrojot dienas notikumu un atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ielūkojoties pasākumu afišā un laikrakstu slejās, ieklausoties rīta sarunā un pasaules kultūras ziņu jaunumos, nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes.

Dienas notikums. Afiša. Rīta saruna. Pasaules kultūras ziņas. Šodien Klasikā"

"Smaidiet, jo dzīve ir lieliska un tajā ir daudz iemeslu smaidīt," savulaik izteikusies Merilina Monro – sieviete, kuras vārds nav svešs nevienai daiļā dzimuma pārstāvei, kā arī nevienam vīrietim. Lai arī skandaloza, Merilina tomēr bija ļoti cilvēcīga. Ne velti viņa ir zināma kā viena no visu laiku izcilākajām sievietēm – zvaigznēm. Izvērtējot aktrises paveikto un sasniegto, pētnieki secinājuši, ka viņas intelekta koeficients (IQ) sastādītu skaitli 168, kas ir ģēnija līmenis. Šis cipars ir ievērojami augstāks nekā bijušajam ASV prezidentam Džonam F. Kenedijam... Jā gan - mūsu "Rīta retro" galvenā varone šoreiz ir tieši Merilina, un viņas balsi klausāmies 1956. gadā ieskaņotajā Kola Portera dziesmā The Millionare.

 

Runājam par rudens nomāktību, skumjām un arī to, kā visu ārstēt ar kultūru un literatūru. Raidījuma noslēgumā - LKA studentu sacerētais dzejolis. Bet līdz tam uzzinām vairāk par to, kas ir mehāniskais Veidenbaums, lūkojam LKA mūru virzienā, kas šobrīd tiek aprakstīti ar dzeju un uzzinām ko vairāk par to, kā rudens nomāktība vai pat depresija sasaucas ar dzeju, kultūru un literatūru...

Neakadēmiskā pusstunda skan franču mēlē Raimonda Paula dziesmās. Tās klausāmas albumā "Mana balss" / Ma Voix, kas tika laists klajā 2001.gadā. Tajā dziedātāja Marija Naumova sien mezglu starp latviešu un franču kultūru, dziedot Raimonda Paula kompozīcijas Nika Matvejeva aranžējumā ar Astras Skrābanes franču tekstiem. Šis bija dziedātājas pirmais albums franču valodā, kurā skan Latvijā sacerētas dziesmas ar tekstiem franču valodā, nevis klasiskie franču šansoni. Albumam klajā nākot, Marija Naumova atzina: "Franču valoda ir tik emocionāla, ka, pat nezinot nevienu vārdu, to var sajust. Un franču mūzikā tu vari nesaprast nevienu vārdu, bet zini, par ko ir runa.”

 

N. Paganīni Ceturtais koncerts vijolei un orķestrim reminorā

Gidons Krēmers, "Vīnes filharmoniķi" un diriģents Rikardo Muti

No koncertuzveduma "Melanholiskais valsis" - Emīla Dārziņa mūzika Raimonda Paula un Jura Vaivoda aranžējumos

Raimonds Pauls, Iveta Romancāne, Artūrs Skrastiņš, jauniešu koris "Kamēr" un diriģents Māris Sirmais

Tālrunis 67206705

Koklētāju ansamblis "Kārta"

Maestro Raimonds Pauls un meiteņu koris "Spīgo" 21. oktobrī pulksten 19.00 uzstāsies Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Ceturtdien "Klasika" piedāvā sarunu ar kora diriģenti Līgu Celmu- Kursieti. Koncerta pirmajā daļā paredzēta maestro kormūzika ar pašu autoru pie klavierēm – cikls par Latvijas upēm un "Saules dziesmas" ar Ineses Zanderes tekstiem. Būs dzirdamas arī kompozīcijas no mūzikla "Māsa Kerija" un popūrijs no izrādes "Draudzes bazārs", kad korim pievienosies pūtēju orķestris "Rota". Šim koncertam speciāli atlasītas arī skaistākās dziesmas no izrādes "Kabīrijas naktis" ar Jāņa Petera dzeju, kuras atskaņos Ance Krauze. Šajā versijā skanējumu bagātinās pievienotās meiteņu kora "Spīgo" balsis. Pavadījumu spēlēs grupa no Latvijas Radio bigbenda, savukārt koncertu vadīs TV personība Arnis Krauze.

Runājam par rudens nomāktību, skumjām un arī to, kā visu ārstēt ar kultūru un literatūru. Raidījuma noslēgumā - LKA studentu sacerētais dzejolis. Bet līdz tam uzzinām vairāk par to, kas ir mehāniskais Veidenbaums, lūkojam LKA mūru virzienā, kas šobrīd tiek aprakstīti ar dzeju un uzzinām ko vairāk par to, kā rudens nomāktība vai pat depresija sasaucas ar dzeju, kultūru un literatūru...

"Atnākt un nodziedāt āriju vienā manierē man ir garlaicīgi. Tāpēc man uz skatuves nekad nav tukšu brīžu! Man vajadzīgs nepārtraukts pārdomu stāvoklis, sevis analizēšana tam raksturam, ko spēlēju, lai viss, ko daru uz skatuves, attaisnotos. Nevis muļķīga mīcīšanās, bet psiholoģiska attīstība," pēc Verdi operas "Dons Karloss" pirmizrādes Parīzes Bastīlijas operā intervijā Gundai Vaivodei atzīst Elīna Garanča.

Solisti - Kristīne Blaumane, Ēriks Kiršfelds un Diana Ozoliņa, diriģents Normunds Šnē. Programmā - E. Bloha Schelomo čellam un orķestrim, J. Ivanova Čellkoncerts, Dž. Rosīni uvertīra operai "Vilhelms Tells", D. Tabakovas Čellkoncerts un K. Auzāna īpašais veltījums profesorei.

Tils Fellners (klavieres)

Piedalās Unni Lovlida (balss) un O Bekejs (Aw Becaye, ģitāra)

Orķestris "Amsterdamas Mocarta akadēmija" un diriģents Jāps ter Lindens

Koklētāju ansamblis "Kārta"

Neakadēmiskā pusstunda skan franču mēlē Raimonda Paula dziesmās. Tās klausāmas albumā "Mana balss" / Ma Voix, kas tika laists klajā 2001.gadā. Tajā dziedātāja Marija Naumova sien mezglu starp latviešu un franču kultūru, dziedot Raimonda Paula kompozīcijas Nika Matvejeva aranžējumā ar Astras Skrābanes franču tekstiem. Šis bija dziedātājas pirmais albums franču valodā, kurā skan Latvijā sacerētas dziesmas ar tekstiem franču valodā, nevis klasiskie franču šansoni. Albumam klajā nākot, Marija Naumova atzina: "Franču valoda ir tik emocionāla, ka, pat nezinot nevienu vārdu, to var sajust. Un franču mūzikā tu vari nesaprast nevienu vārdu, bet zini, par ko ir runa.”

 

Runājam par rudens nomāktību, skumjām un arī to, kā visu ārstēt ar kultūru un literatūru. Raidījuma noslēgumā - LKA studentu sacerētais dzejolis. Bet līdz tam uzzinām vairāk par to, kas ir mehāniskais Veidenbaums, lūkojam LKA mūru virzienā, kas šobrīd tiek aprakstīti ar dzeju un uzzinām ko vairāk par to, kā rudens nomāktība vai pat depresija sasaucas ar dzeju, kultūru un literatūru...

"Atnākt un nodziedāt āriju vienā manierē man ir garlaicīgi. Tāpēc man uz skatuves nekad nav tukšu brīžu! Man vajadzīgs nepārtraukts pārdomu stāvoklis, sevis analizēšana tam raksturam, ko spēlēju, lai viss, ko daru uz skatuves, attaisnotos. Nevis muļķīga mīcīšanās, bet psiholoģiska attīstība," pēc Verdi operas "Dons Karloss" pirmizrādes Parīzes Bastīlijas operā intervijā Gundai Vaivodei atzīst Elīna Garanča.