Mostamies jaunai dienai, noskaidrojot dienas notikumu un atbildot uz rīta konkursa jautājumu, ielūkojoties pasākumu afišā un laikrakstu slejās, ieklausoties rīta sarunā un pasaules kultūras ziņu jaunumos, nepiemirstot arī "Klasikas" programmas aktualitātes.

Dienas notikums. Afiša. Rīta saruna. Pasaules kultūras ziņas. Šodien Klasikā"

Grafiķim, dzejniekam un vairāku grāmatu autoram Albertam Kronenbergam, ar kura asprātīgajiem, optimisma un humora pilnajiem zīmējumiem un  dzejas pantiem izaugušas vairākas paaudzes, 18. oktobrī aprit 130. gadskārta. Nupat klajā nācis viņa grāmatas "Mazais ganiņš" jauns izdevums, bet "Klasikas" retro laikā atskaņojam dziesmu "Sēņu vecītis" no Raimonda Paula cikla "Mazais ganiņš" ar Alberta Kronenberga vārdiem, kas Radio studijā ieskaņota 1988. gadā. Ierakstā piedalās bērnu vokālā grupa "Dzeguzīte" un autora vadītais instrumentālais ansamblis. Solisti - Guna Paula un Gunārs Kalniņš.

Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla "Domuzīme" 2017. gada trešais numurs.

Žurnāls iznāk kopš 2015.gada. Piemēram, rubrikā "Latviešu klasiķu īsproza" literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par prozistu un fabulistu Pērsieti, kurš savos darbos rāda dzīvi un cilvēkus 19. gs. modernā industriālisma rītausmā, turpat izlasāms arī viņa stāsts "Acīs krītoši burti". Par žurnāla jauno numuru plašāk stāstīs Mārtiņš Mintaurs. Karīna Račko (1988) ir zobārste, kuras sirdslieta jau kopš bērnības bijusi rakstīšana. Autores kaisles, spriedzes un jutekliskuma piesātinātais debijas romāns "Saplēstās mežģīnes" atver ko līdz šim nepiedzīvotu latviešu literatūras vēsturē - latviešu lasītājiem tiek piedāvāts latviešu autores rakstītais erotiskais romāns. Kas mudinājis to rakstīt un vai ir kādi spēles noteikumi, lai rakstītu erotisku romānu? Par to pastāstīs pati autore...

Klausāmies ierakstus no Sniedzes Parauliņas pērn tapušā albuma "Inkrustācija".

Būdama multimāksliniece (flautiste, dziedātāja, komponiste, tekstu autore), Sniedze veido neparastu, daiļu un reizē tumsnēju skaņu un sajūtu pasauli. Viņas radīto "Kosmisko priekšrakstu grāmatu", kas ietverta albumā, šobrīd izlasīt nav laika, taču Saturna gredzenu vibrācijas, kosmosa kuģa Voyager fiksēto Jupitera magnetosfēras skaņu gan dzirdēsim komplektā ar kori "Mūza", mūziķiem Edgaru Šubrovski, Reini Papuli, Gunu Jegorovu, Matīsu Akurateru un Spīganu.

Sniedze Prauliņa savā mūziķa profilā teic, ka šajā albumā satiekas kosmosa kuģis "Atlēts", laika un telpas paradoksi, melno caurumu klātbūtne, līmlentu fetišs, dīvainas rases un mutanti, zāles, kas radītas no vienradža asarām un kosmiskā mīlestība.

L. van Bēthovena Trio klavierēm, klarnetei un čellam Sibemolmažorā op. 11

(Patriks Koens, Volfgangs Meijers un Kristofs Koins) un "Vācu dejas" (orķestris Academy of St.Martin In The Fields un diriģents Nevils Meriners)

Nils Vilhelms Gāde un Johans Peters Emiliuss Hartmans Mūzika no baleta "Tautas pasaka"

Dānijas Karaliskais orķestris un diriģents Mihaels Šēnvands

Tālrunis 67206705

Solsberijas katedrāles zēnu koris

20. oktobrī Lielajā ģildē ar pasaulslavenās itāļu vijolnieces Lorencas Borrani un Sinfonietta Rīga kopīgi veidotu koncertprogrammu noslēgsies Rudens kamermūzikas festivāls. Bet jau trešdien slavenā itāļu vijolniece būs mūsu "Neatliekamās sarunas" viešņa.

Šajā raidījumā pabūsim Cēsīs, kur koncertā satiksim dziedātāju Birutu Ozoliņu, kā arī uzzināsim vairāk par maizes cepšanas tradīcijas pārmantošanas norisi Cēsu apriņķī.

Autors Imants Zemzaris, lasa Arnolds Liniņš

1994. gada ieraksts

Laikmetīgā klaviermūzika, mums zināmi un mazāk zināmi autori - koncertā, kas šī gada 23. augustā skanēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē. Koncerta viesis - jauns, bet ļoti azartisks pianists no ASV - Roberts Fleics. Gan tā vakara programmā, gan iepriekš organizētajā lekciju laikā dzirdējām arī latviešu skaņraža Krista Auznieka balsi. Šoreiz klausāmies gan fragmentus no Roberta Fleica un Krista Auznieka lekcijām, gan pašu koncertu, kurā skan Ališana Gezgina, Saimona Friša, Rutas Paideres, MollijasDžoisas, Pētera Vaska, Santas Ratnieces un paša Krista Auznieka mūzika.

Vokālais ansamblis Anima Solla

Šonedēļ "Tīrkultūras" epicentrā - festivāls "Zemlika". Raidījumu veidojusi Zane Ozola, Rolands Pēterkops un Reinis Semēvics, mūziku izvēlējies un vizuālo noformējumu veidojis Rolands Pēterkops.

Solsberijas katedrāles zēnu koris

Klausāmies ierakstus no Sniedzes Parauliņas pērn tapušā albuma "Inkrustācija".

Būdama multimāksliniece (flautiste, dziedātāja, komponiste, tekstu autore), Sniedze veido neparastu, daiļu un reizē tumsnēju skaņu un sajūtu pasauli. Viņas radīto "Kosmisko priekšrakstu grāmatu", kas ietverta albumā, šobrīd izlasīt nav laika, taču Saturna gredzenu vibrācijas, kosmosa kuģa Voyager fiksēto Jupitera magnetosfēras skaņu gan dzirdēsim komplektā ar kori "Mūza", mūziķiem Edgaru Šubrovski, Reini Papuli, Gunu Jegorovu, Matīsu Akurateru un Spīganu.

Sniedze Prauliņa savā mūziķa profilā teic, ka šajā albumā satiekas kosmosa kuģis "Atlēts", laika un telpas paradoksi, melno caurumu klātbūtne, līmlentu fetišs, dīvainas rases un mutanti, zāles, kas radītas no vienradža asarām un kosmiskā mīlestība.

Šajā raidījumā pabūsim Cēsīs, kur koncertā satiksim dziedātāju Birutu Ozoliņu, kā arī uzzināsim vairāk par maizes cepšanas tradīcijas pārmantošanas norisi Cēsu apriņķī.

Autors Imants Zemzaris, lasa Arnolds Liniņš

1994. gada ieraksts