Mostamies jaunai dienai, klausoties Rīta retro, noskaidrojot dienas notikumu, ielūkojoties pasākumu afišā un pasaules kultūras ziņu jaunumos

Sidnejas operu 1973. gadā atklāja Karaliene Elizabete II, kuru nesen ar īpašu cieņu pavadījām mūžības ceļos. Būdama arī Austrālijas Karaliene, par operas namu viņa toreiz teica: „Cilvēka garam reizēm ir jāpaceļas spārnos vai jāsajūt vējš burās, lai radītu kaut ko tik neparastu, kaut ko kas nav tikai lietošanai.”

UNESCO 2022. gadu pasludinājusi par Starptautisko stikla gadu. Tāpēc šajā raidījumā pievēršam uzmanību stiklam kā materiālam, ko plaši izmanto gan dizainā, gan mākslā. Runājam par spēju atklāt un saskatīt stikla apslēpto šarmu, vērtējam trauslo robežu starp stikla dizainu un stikla mākslu. Tostarp aplūkojam kādu nozīmīgu notikumu stikla mākslas un dizaina pasaulē, kas šogad norisinās Polijā.

Vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju ir zināma izpratne par kultūras mantojumu un tā veidiem, cilvēki apliecina arī nepieciešamību to saglabāt un aizsargāt, bet praktiskas līdzdalības pašnovērtējums mantojuma saglabāšanā ir zems. Tas liecina, ka pastāv zināms pārrāvums starp priekšstatiem un praktisku darbību. Tas secināts nule klajā nākušajā pētījumā “Kultūras mantojuma kopienas: prakses, attīstība un izaicinājumi”. Ieskatu monogrāfijā sniedz pētnieces Anda Laķe un Zane Grigoroviča.

Svarīga informācija par notikumiem kultūras jomā un "Klasikas" programmā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku

Raidījuma atkārtojums no 2017. gada 17. jūnija

Scharoun Ensemble Berlin un Cermatas Mūzikas festivāla akadēmijas studenti muzicē Cermatas mūzikas festivālā un akadēmijā (Šveice), 2020:
Antons Veberns Langsam Satz,
Johanness Brāmss Pirmā serenāde Remažorā
Inons Barnatans (klavieres), Kristina Landshamere (soprāns), Benjamins Apls (baritons), Cīrihes Tonhalles orķestris un diriģents Alans Gilberts Cīrihē (Šveice), 2019:
Tomass Adess "Trīs Kuperēna studijas",
Ludvigs van Bēthovens Ceturtais klavierkoncerts Solmažorā,
Karls Nīlsens Trešā simfonija reminorā op. 27 (Sinfonia espansiva)

Ierakstos no 10. Starptautiskā kokļu mūzikas festivāla Solaris (2005), albuma "Stāsts aiz stāsta" un koklētāju ansambļa "Teiksma" 50. jubilejas koncerta muzicē koklētāju ansamblis "Teiksma" un JVLMA koklētāju ansamblis Teiksmas Jansones vadībā
Betija Rouva "Smaržīgā dārzā"
Līga Ančevska "Pilnmēness zīmē"
Latvīte Podiņa "Mierinājums sirdij lietainā dienā" ar latviešu tautas dziesmu "Gauži raud saulīte" un "Lūgums vējam"
Jānis Ķepītis "Noktirne"
Latviešu tautas dziesma "Rītā agri"
Eriks Satī Gymnopedie un Gnosiennes

"Rīgas kamermūziķi", Latvijas Radio kora grupa un diriģents Normunds Šnē Lielajā ģildē, 2004

Četrdesmitajā avangarda mūzikai veltītajā raidījumā "Tāda mūzika" dzirdama mūzika, ko, viesojoties avangarda mūzikas festivālā "Skaņu mežs 2022", ierosina atskaņot ārvalstu mūziķi Viljams Hatsons (William Hutson) un Džonatans Snaipss (Jonathan Snipes) no eksperimentālā hip-hopa grupas Clipping, basklarnetists Džons Makkovens (John McCowen), britu-irākiešu operdziedātāja Alija Alsultani (Alya Al-Sultani), kontrabasists Džons Edvardss (John Edwards), pianists, Pola Hemlina balvas laureāts Pets Tomass (Pat Thomas) un trokšņu mūziķis Rasels Hasvels (Russell Haswell).