Raidījumā fokusā - simtgadnieka Aldoņa Kalniņa (1926) mūzika, kuru klausās un vērtē diriģenti Agita Rimšēviča un Matīss Circenis.

Aldonis Kalniņš strādājis par pedagogu Jelgavas Mūzikas vidusskolā (1954–57) un Valsts konservatorijā (1959–65), kā arī par redaktoru Valsts izdevniecības “Liesma” mūzikas redakcijā (1959–1990). Līdztekus tam – aktīva komponēšana. 

Orests Silabriedis: "Aldonis Kalniņš komponējis daudz. Galvenokārt vokālo mūziku. Instrumentālās mūzikas paraugu maz – četri stīgu kvarteti par latviešu tautasdziesmu tēmām, dialogi divām vijolēm, miniatūras pūšamajiem, svīta orķestrim “Pelēkā akmens stāsti” un vēl divi orķestra darbi. Viss pārējais – solodziesmas, kordziesmas, vairāki izvērsti opusi balsīm un orķestrim. Vizītkarte – “Sidrabiņa lietiņš lija”, “Līdzat, meitas, man dziedāta”, “Dzimtene – mūzika, mūžīgā”. Tā ir tā zināmā un joprojām atskaņotā daļa. Bet ir taču arī vokālais cikls “Četras tāšu glāzes” (Arvīda Skalbes dzeja), vokālais cikls “Sirds saulgrieži” (Ziedoņa Purva dzeja) un vēl virkne skaistu solodziesmu ar Ojāra Vācieša, Skaidrītes Kaldupes, Imanta Auziņa un citu dzejnieku dzeju, ir cikls solistiem, korim, trompetei un ērģelēm “Karavīru dziesmas”, ir emocionāli dziļi uzrunājoša poēma balsij un orķestrim “Man reizēm vajag klusuma...” (Eugēnija Matuzeviča dzeja), ko izcili iedziedājusi Leonarda Daine."

Raidījumā:

SOLODZIESMAS

“Mušas nāve”, Ojāra Vācieša dzeja – dziedātāja Ilga Tiknuse un pianiste Rima Bulle (1974);
“…dziedama pulksten četros no rīta”, Māra Čaklā dzeja – dziedātājs Kārlis Zariņš un pianists Hermanis Brauns (1976);
“Čārdāšs”, Ojāra Vācieša dzeja – dziedātāja Lilija Greidāne un pianists Pēteris Plakidis (1979);
“Aizteci, zaķīt”, Ojāra Vācieša dzeja – dziedātāja Maija Krīgena un pianists Pēteris Plakidis (1986);
“Kur tad tu nu biji”, latviešu tautasdziesmas vārdi un Imanta Ziedoņa dzeja – dziedātāja Antra Bigača un pianiste Inta Villeruša (1998);
“Divas baltas lampas”, Knuta Skujenieka dzeja, Gundegas Šmites aranžējums – dziedātāja Ieva Parša, čellists Ēriks Kiršfelds, pianisti Herta Hansena un Aldis Liepiņš (2022);
“Sapnis”, Ojāra Vācieša dzeja – dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un pianiste Agnese Egliņa (2024);
“Asnu apsveikšana”, Jāņa Baltvilka dzeja – dziedātāja Katrīna Paula Felsberga un pianiste Agnese Egliņa (2024).

KORMŪZIKA

“Katra diena”, Māra Čaklā dzeja: “Ave Sol” un diriģents Imants Kokars (1997), Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas jauktais koris un diriģents Jānis Lindenbergs (1988);
“Dzimtene, mūzika mūžīgā”, Ziedoņa Purva dzeja – Latvijas Radio koris, ērģelnieks Tālivaldis Deksnis, diriģents Edgars Račevskis (1982);
“Dancoj gosti”, latviešu tautasdziesmas vārdi – “Ave Sol” un diriģents Imants Kokars (90. gadi);
“Līdzat, meitas, man dziedāt”, latviešu tautasdziesmas vārdi: “Ave Sol” un diriģents Imants Kokars (90. gadi), Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un diriģents Māris Sirmais (1998), Latvijas Radio koris un diriģents Edgars Račevskis (1976);
“Asotes pilskalnā”, Jūlija Vanaga dzeja: Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas jauktais koris, diriģents Jānis Lindenbergs (1988) un Latvijas Radio koris, diriģents Edgars Račevskis (1982).

VOKĀLSIMFONISKĀ MŪZIKA

Oratorija “Senas karavīru dziesmas” ar latviešu tautasdziesmas tekstiem – solistes Smaragda Isajeva un Mirdza Kalniņa, teicējs Ojārs Semerovs, Valsts akadēmiskais koris “Latvija”, trompetists Georgs Sniķers, ērģelnieks Pēteris Sīpolnieks, diriģents Imants Cepītis (1978);
“Par smilgām”, Jāņa Baltvilka dzeja – Latvijas Radio koris, LNSO, diriģents Imants Resnis (1986);
“Man reizēm vajag klusuma”, Eugenija Matuzeviča dzeja, latviskojis Harijs Gāliņš – Leonarda Daine, LNSO, diriģents Leonīds Vīgners (1971).

INSTRUMENTĀLĀ MŪZIKA

“Alsungas stabules melodija II” (1974) – flautists Vilnis Strautiņš, klarnetists Arnolds Pope, obojists Elmārs Zemovičs, fagotists Jevgeņijs Popovs (1974);
Trīs daļas no cikla “Piecas latviešu tautasdziesmas jauktam instrumentālam ansamblim”: “Kūko, mana dzeguzīte”, “Kad es dziedu, skaņi dziedu” un “Āžraga pūtiens” – LNSO pūtēju kvintets, Latvijas filharmonijas kamerorķestris, diriģents Juris Madrēvičs (1979);
Divas daļas no cikla “Pelēkā akmens stāsti”: I daļa “Pelēkais akmens” un II daļa “Šūpoles” – LNSO, diriģents Leonīds Vīgners (1959).