Dzirkstošs amerikāņu mūzikls, meksikāņu ritmi un caururbjošs Sanda Šteinberga vijoles solo klausītājus veda ceļojumā uz Ameriku, ko koncerta veidolā piektdienas vakarā "Klasika" aicināja baudīt tiešraidē no Lielās ģildes!

Kas var būt labāks par dzīrēm, kur galdarunas mīlestības godam teic Sokrats, Aristofans un citi antīkās pasaules viedajie! Leonarda Bernsteina “Serenāde” pēc Platona “Dzīru” motīviem šajā programmā likta vienkop ar veiksmīgā biznesmeņa Čārlza Aivsa brīnumskaisto Jaunanglijas portretu un Ārona Koplenda mundrajām ceļojuma piezīmēm pēc Meksikā pavadītām aizraujošām brīvdienām.

Programmā “Ceļojums uz Ameriku” LNSO satiekas ar igauņu diriģentu Risto Jostu, kura starptautiskā karjera strauji plešas plašumā. Risto ir Igaunijas Nacionālās operas diriģents, Tallinas kamerorķestra galvenais diriģents un Nīderlandes kamerkora galvenais diriģents. Viņš bieži diriģē labākos korus un orķestrus Baltijas valstīs, Dānijā, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā un citviet. 2015. gada rudenī Risto Josts kļūs par Leipcigas Radio kora māksliniecisko vadītāju.

Leonarda Bernsteina “Serenādē” solists ir LNSO I vijoļu grupas koncertmeistars Sandis Šteinbergs – divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (2004 un 2012), pieredzējis un spožs solists, iejūtīgs saspēles partneris gan kamermūzikā, gan sadarbojoties ar orķestriem.

Viens no 20. gadsimta visizcilākajiem diriģentiem Leonards Bernsteins pazīstams arī kā komponists – populārākie viņa darbi ir mūzikli “Vestsaidas stāsts” un “Kandids”.

“Kandids” ir Bernsteina vitalitātes apliecinājums, dzirkstoša komiskā operete, kuras pamatā Voltēra klasiskais stāsts par Kandidu – spējīgu jaunieti, kura mentors Pangloss potē viņam Leibnica bezkompromisa optimisma filosofiju “viss notiek uz labu šajā vislabākajā no pasaulēm”. Spožā un līksmā uvertīra ir orķestra virtuozitātes spēju pārbaudes akmens.

“Serenāde” ir Leonarda Bernsteina dionīsisko temperamentu apliecinošs piecdaļīgs opuss, kur dzīru atmosfērā sastopamies ar Sokrātu, Aristofanu un citiem galda runu teicējiem. Bernsteins šo skaņdarbu kopumā uzskata par virkni paziņojumu, kas teikti mīlestības godam.

Čārlza Aivsa “Trīs vietas Jaunanglijā” ir gan atsauce uz komponista dzimšanas vietu, gan Aivsa refleksija par baltādaino un melnādaino mūzikas mijiedarbību. Šai mūzikai spēcīgā fonā ir ASV Pilsoņu karš un tā piemiņas vietas, savukārt mūzikas saturu caurauž spiričuelu atbalsis. Vērts atgādināt, ka Aivss ir viens no visu laiku īpatnākajiem komponistiem mūzikas vēsturē. Viņš bija uz spožas komponista un ērģelnieka karjeras sliekšņa, taču nezināmu (tikai nojaušamu) iemeslu dēļ jaunais un talantīgais mačo beisbolists novērsās no profesionāla mūziķa ceļa un kļuva par izcilu apdrošināšanas jomas darbinieku – viņš izstrādāja pārliecinošu pārdošanas tehnoloģiju jeb tirgošanās tehniku, ko pēc tam lietoja līgumdarbā pieņemtie aģenti. Šajā jomā Aivss spēja būt ārkārtīgi uzstājīgs un pārliecinošs, un, cik var saprast, bizness gāja no rokas. Ārpus darbalaika Aivss slepus turpināja komponēt, un, kā raksta Alekss Ross, “Aivsa attieksme pret mūziku bija gluži citāda nekā viņa attieksme pret apdrošināšanas aģenta darbu; viņam patika iztēloties tādu pasauli, kur mūzika varētu eksistēt brīvi, kur to nevajadzētu pārdot un pirkt.” Aivss pat esot teicis: “Varbūt māksla piedzims tad, kad vairs nebūs neviena cilvēka, kas ar mākslu gribētu pelnīt naudu, kad pēdējais no tiem būs šķīries no šīs pasaules.”

Tāpat kā Aivss un Bernsteins, arī Ārons Koplends ir viens no 20. gadsimta ASV mūzikas dižākajiem tēliem. Alekss Ross raksta: “Kopends bija kalsns gara auguma briļļainis ar iekritušiem vaigiem, kurš būtu varējis tēlot neveiklu ierēdni kādā Holivudas filmā. Viņš bija Krievijas ebreju pēctecis, dedzīgs kreiso ideju aizstāvis, turklāt homoseksuāls. Par spīti visam tam viņam bija zināmas tiesības sevi uzskatīt par Mežonīgo Rietumu romantisko mītu mantinieku.” Zināms, ka Koplendu fascinēja Meksikas mūzikas pasaule, un meksikāņu melodijām un deju ritmiem cauraustais opuss El Salón México ir šīs apbrīnas rezultāts, kas turklāt sagādāja autoram lielu popularitāti. 

Interviju ar vijolnieku Sandi Šteinbergu par šo koncertu aicinām noklausīties ŠEIT!