"Rupjmaizes kārtojuma" pirmās kārtas priekšpēdējais jaunieskaņojums - Leonīda Vīgnera "Meditāciju" atskaņo čellists Ēriks Kiršfelds un pianiste Herta Hansena. Pirms mūzikas - saruna.

Ēriks Kiršfelds: "Man bija pārsteigums par šī skaņdarba tapšanas gadu - 1935. gadā Vīgners bija 30 gadu vecs jauneklis. Dzīvē man viņu gadījās iepazīt citā vecumā, un tagad salikt šos abus cilvēkus kopā - tas tiešām bija pārsteigums! Turklāt interesantas arī 30. gadu noskaņas - kas tolaik notika Latvijā, ko viņš varēja no pasaules vēsmām sadzirdēt, un kā viņš to raksta.

Vēl viens pārsteigums - ka šim darbam paredzēts orķestra pavadījums. Gribu papētīt rokrakstus - būs interesanti parakāties, kas tas par darbu un kāpēc tapis.

Un vēl interesanti, ka komponists nav uzrakstījis nevienu agoģisko zīmi. Ir tikai nosaukums - "Meditācija" - un nošu bumbuļi. Pārējais ir izpildītāja ziņā."

Herta: "Manuprāt, mūzika tā pa īstam var atklāties tikai koncerta laikā - šajā darbā ir ļoti daudz jūtu, emociju. Sajūtu Skrjabinu, tur ir īpatnējas harmonijas. Katrā ziņā, šī kompozīcija jāspēlē ļoti izjusti, tā ir skaista."

Ēriks: "Piekrītu Hertai, ka šis vairāk ir koncertu, ne studijas skaņdarbs. Kā to sajutu? No tehniskā viedokļa - problēmu nekādu. Var just, ka cilvēks, kurš to rakstījis, ir profesionāls komponists, nevis cilvēks, kurš mācās. Viņš netaustās, bet komponē."

Herta: "Šķiet, ka klavieru partija tapusi vispirms - faktūra ir ļoti dabiska."