Turpinot iepazīties ar jaunieskaņojumiem ciklā "Rupjmaizes kārtojums", šodien tiekamies ar duetu, kurā kontrabasists Jānis Stafeckis vienojies ar pianistu Mārtiņu Zilbertu.

Kopā ar viņiem veram kādu interesantu 1965. gadā izdotu krājumu "Estrādes melodijas Raimonda Paula apdarē", no kura ieskaņotas trīs dažādu autoru radītas kompozīcijas. Šodien skan pirmā no trim "Rupjmaizes kārtojumam" ieskaņotajām kompozīcijām - Ģederta Ramana "Groteskā etīde".

Noslēdzoties ierakstu darbam, studijā nejauši ienāca arī pats Maestro...

"Teikšu godīgi - neatceros šādu krājumu... Ja tas notika gados, kad vēl lietoju attiecīgos dērienus, viss varēja būt," sev raksturīgajā manierē garšīgi smej Maestro. "Aceros gan, ka laikā, kad man bija džeza trio, pats izrakstīju kontrabasa partijas, un tad basisti šķendējās, ka esot par sarežģītu un ātru..."

"Katrā ziņā, paldies par kontrabasa partiju!" - tā Jānis. "Te var just Maestro rokrakstu - skanējumu un salikumu."

"Sākām ar to, ka atdarinājām pasaules pieredzi, un poplulārākā forma bija trio - sitamie, bass un klavieres," atceras Raimonds Pauls. "Lai gan Oskara Pītersena slavenajā trio bija ģitāra, basam taču ir milzu loma! Bass toreiz tikai palēnām ienāca orķestros.

Man vienmēr mokas sagādājusi klavieru partiju rakstīšana, bet agrāk aranžējumos klavieru solo vienmēr tika izrakstīti.

Tagad klausījos, kā Jānis spēlē. Forši skan - viņš māk spēlēt, un lai viņš spēlē. Ir, ko darīt," nosmejas Maestro.

Laikabiedri Ģedertu Ramanu atceras kā labsirdīgu un optimisma pilnu. Vai arī šī miniatūra par to liecina? "Pilnīgi noteikti! Arī šis darbs pilns ar pozitīvu noskaņu," saka Mārtiņš.

Jānis: "Kontrabasa partijā autors nepārprotami centies parādīt, ka arī gammas pie šī instrumenta var vingrināties... Viņš pratis pajokot par kontrabasa virtuozitāti attiecībā pret klavierēm.

Mēģinot ar Mārtiņu šos skaņdarbus, sākumā mēģinājām ar lociņu, liekot akadēmisko svaru klāt. Taču ierakstu sesijā sapratām, ka īsti šī mūzika neguļas, šāda spēle iet "pret spalvu" mūzikas plūdumam un pārgāju uz pizzicato. Ātri vien viss sastājās savās vietās.

Jo autora norādes nav nevieā no šiem skaņdarbiem. Manuprātm, vieglās mūzikas noskaņa šeit pieļauj, ka viss tiek spēlēts pizzicato. Tagad būtu interesanti paskatīties, kā izskatās oriģināls..."