Elgas Igenbergas dziesma "Labvakar" rakstīta 1961. gada Latvijas Televīzijas Vecgada vakara raidījumam, ko pirmatskaņojumā dziedāja mecosoprāns Laima Andersone-Silāre.

Kā grāmatā par Elgu Igenbergu raksta Daiga Mazvērsīte, dziesma ieguvusi milzīgu popularitāti un tā skandēta radio vairāku gadu garumā gan rītā, gan vakarā, gan vasarā, gan arī dziesmā apdziedātajā ziemā.

Bet "Rupjmazes kārtojumā" Elgas Igenbergas dziesmu "Labvakar" klavierēm un kontrabasam apdarinājis Raimonds Pauls un to spēlē Mārtiņš Zilberts un Jānis Stafeckis. Aranžija iekļauta 1965. gadā izdotajā krājumā "Estrādes melodijas Raimonda Paula apdarē".

Kāda ir galvenā šīs kompozīcijas pievilcība? Mārtiņš spriež - tā slēpjas tā laikmeta sajūtā, kas caur melodiju un stilistiku atnāk pie izpildītāja un klausītāja. "Tā ir izjūta, ar kādu cilvēki muzicēja vieglajā žanrā."

Jānis Stafeckis: "Man ir līdzīgas asociācijas - bezrūpība, absolūts pozitīvisms un smaids sejā neviļus bija arī visas mūsu ierakstu sesijas  garumā. Pozitīvisms ir tas, kas visspilgtāk raksturo šo mūziku."

Vai Elgas Igenbergas rokraksts šeit ir atpazīstams? "Domāju, ka ir gan - tā ir pirkstos guloša, bet Maestro pieskāriens īpaši jūtams akordu salikumos," prāto Mārtiņš.

Un kādam dvēseles noskaņojumam jābūt, lai to klausītos? "Lai arī nosaukums ir "Labvakar", mierīgi varētu to saukt arī par "Labrīt" - skaņdarbs ir spirdzinošs, optimisma pilns. Jau pats sastāvs un Maestro pieskāriens nodrošina optimisma pilnu noskaņu, lai arī beigās jau pulsteņi zvana, ka laiks gulēt iet," smej Jānis.