20. februārī Latvijas Nacionālajā operā notiks Džakomo Pučīni operas "Manona Lesko" pirmizrāde. Par jauniestudējumu plašāk stāsta tā režisore Ināra Slucka.

Sadarbība ar Latvijas Nacionālo operu Inārai Sluckai bijusi aktuāla jau divkārt: viņa iestudējusi divus latviešu autoru darbus - Bruno Skultes "Vilkaču mantinieci" un Andra Dzenīša "Dauku". Nu pienākusi kārta itālim Džakomo Pučīni.

"Latviešu operu savā ziņā veidot ir pat grūtāk, īpaši "Daukā" bija sarežģīti rast muzikālu risinājumu. Ja Pučīni operu "Manona Lesko" raksturotu ar dramatiskā teātra terminoloģiju, es teiktu - tā ir melodrāma. Atšķirība, protams, ir tajā, ka jāsaprot, kas ir mēģinājums ar klavierēm, kas ir mēģinājums ar orķestri; kad strādā režisors, un kad - diriģents. Operas iestudējumā ir arī daudz vairāk palīgu - divi asistenti, dramaturgs, diriģents. Tā ir daudz lielāka komanda un daudz lielāka atbildība," intervijā "Klasikai" uzsver režisore.

Ināras Sluckas veidotais iestudējums ienesīs daudz novitāšu ierastajos priekšstatos: "Itin viss jaunais ir mana ideja: tā šo darbu izlasīju, tā sajutu. Bija vairākas nianses, kuras vēlējos citādi. Man, tāpat kā daudziem citiem, apnikusi vardarbība, prostitūcija, asinis. Šajā gadījumā apzināti izgāju uz to, lai izrāde būtu vizuāli estētiska."

Šī uzstādījuma vārdā pamatīgas pārmaiņas pieredzēs Žeronta tēls: "Viņu traktēju nevis kā izvirtušu, ārprātīgu vīrieti, bet gan mākslas kolekcionāru. Fakts, ka viņš ir bagāts, vēl nenozīmē, ka viņš ir izvirtulis! Savā redzējumā piedāvāju izvēli nevis starp neķītrību un visatļautību, kas tipiska iepriekš redzētajiem iestudējumiem, bet gan izvēli starp kaisli, sirdi un stabilitāti. Tā ir daudz grūtāka... Tāpēc arī Žeronta lomā ir Krišjānis Norvelis - šarmantāku dziedātāju par viņu nevaru iedomāties."

Režisore neslēpj: iestudējuma mūsdienīgais uzstādījums Pučīni kaislību drāmu darīs saprotamāku šodienas skatītājam. "Ja Vāgnera operas ir ideju drāmas, tad Pučīni jau pēc būtības ir daudz saprotamāks. Mūsu mērķis - radīt izjūtu, ka viss, kas notiek uz skatuves, notiek šobrīd. Turklāt daudzām mūsdienu sievietēm manis minētā izvēle starp stabilitiāti un kaisli šobrīd ir ļoti aktuāla."

Iestudējumā ieviests arī jauns tēls - Manonas Lesko dubultniece, kuru atveidos aktrise un dziedātāja Zane Dombrovska. Saskaņā ar režisores ieceri, viņa būs vājdzirdīga meitene, kura izdzīvos to pašu Manonas likteni, tikai viņas izvēle būs atšķirīga. Būs arī citas zīmīgas un jaunas detaļas.

Jautāta, vai samanīsim arī atsauces uz seniem laikiem, režisore saka tā: "Kaut arī abats Prevo šo darbu rakstījis sen, savu stāstu viņš veidojis par neseniem notikumiem. Viņš rakstījis par savu laiku, tātad - mūsdienām. Tāpēc arī mūsu iestudējumā ir aktuāla šodiena."

Jautāta, kā veidojies kopdarbs ar solistiem, režisore ar uzslavām neskopojas: "Viņi visi ir brīnišķīgi! Līdz ar to, ka Manonas un arī de Grijē lomu iestudē vairāki solisti, tās ir arī dažādas personības. Tāpēc pievēršu lielu uzmanību, lai katram solistam dotu savu brīvo zonu. Īsi sākot - traktējums ir viens, bet izpildījumi - atšķirīgi. Iespēju robežās ļauju mainīt arī mizanscēnas. Viens nu gan: solistiem esmu pieteikusi, ka būtu labi, ja skatītājiem nevajadzētu lasīt virstitrus, bet arī bez tiem būtu iespējams saprast, par ko dzied galvenie varoņi."

Scenogrāfiju jauniestudējumam veidojis Mārtiņš Vilkārsis. "Pučīni opera ir saskaldīta - lai to savāktu, vēlējāmies to panākt ar scenogrāfijas elementiem." Atzinīgus vārdus Ināra velta arī tērpu māksliniecei Keitai, kuras rokrakstu iepazinusi jo pamatīgi. "Man patīk, kā viņa strādā. Turklāt abi ar Mārtiņu viņi strādā ļoti precīzi, skrupulozi, abiem ik detaļa ir svarīga."