Par jaunās vijolnieces Kristīnes Balanas galvu reibinošajiem dzīves pagriezieniem jau tagad varētu uzrakstīt veselu romānu...

Bērnībā izbaudījusi ielu muzikantes raibos piedzīvojumus, ar ģimeni, dziedot rokenrolu, apbraukājusi visu Latviju, bet šogad ar izcilību absolvējusi Londonas Karaliskās mūzikas maģistrantūru, gada sākumā spoži debitējot prestižajā Bārbikenas centrā Londonā. 8. novembrī talantīgā mūziķe kopā ar kamerorķestri Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Lielajā ģildē atskaņos Sergeja Prokofjeva Otro vijolkoncertu.

"Ļoti ilgi gaidīju šo koncertu: Latvijā taču ir visi mani radi, draugi, paziņas. Tā ir milzu atbildība, tāpēc jāsniedz pats, pats labākais, ko vien spēju," teic Kristīne. Kopā ar Sinfonietta Rīga viņa reiz jau sadarbojusies, atskaņojot Antonio Vivaldi "Gadalaikus". "Ar šo orķestri jūtos ļoti labi un komfortabli, turklāt tajā muzicē arī mani draugi vēl no skolas laikiem," stāsta vijolniece.

Kāpēc šīs reizes sadarbībai izvēlēta tieši Sergeja Prokofjeva mūzika? "Tā bija abpusēja izvēle. Par šo koncertu domāju jau diezgan sen. Tas man mīļš jau no skolas laikiem: iestudēju to, mācoties vēl Dārziņskolā pie Romāna Šnē. Tolaik mani fascinēja, kā šo koncertu atskaņo Maksims Vengerovs, viņa interpretāciju biju ļoti iemīļojusi! Un zīmīga sakritība: desmit gadus vēlāk, šī gada sākumā, man radās iespēja pašam Vengerovam atskaņot šo koncertu, apmeklējot viņa meistarklases," sajūsmināta stāsta vijolniece. 

Prokofjeva Otrajā vijolkoncertā mākslinieci valdzina mūzikas dažādība un tas, kā komponists maina krāsas. Īpaši otrā daļa ir visai sapņaina.

"Laikā, kad Prokofjevs šo darbu rakstīja, viņš daudz ceļoja; varbūt tāpēc šajā koncertā ir daudz epizožu, kas atgādina notikumus no manas dzīves..."

Vai vijolniekam šis opuss ir grūts? "Emocionāli tas vienmēr būs grūts, jo katra uzstāšanās ir citādāka. Bet ar katru skaņdarbu ir jāsadzīvo. Jāiestudē, un tad jānoliek malā. Ar laiku rodas citas idejas."

Vēl intervijā "Klasikai" Kristīne stāsta, ar kādiem vijolspēles meistariem šogad sastapusies dažādās meistarklasēs: daudz spilgtu iespaidu un vērtīgu atziņu viņa guvusi gan pie Leonīda Kavakosa Grieķijā, gan Šlomo Mina Šveicē: "Šajās meistarklasēs gūtās gudrības vijolspēles tehnikas jomā man burtiski acis atvēra," – tā Kristīne Balanas.

Īsts piedzīvojums Kristīnei gada sākumā bijusi jau minētā debija Bārbikena centrā, kurā viņa atskaņojusi Franča Šūberta Rondo La mažorā. "Šajā koncertā man bija gods spēlēt paša Stradivari instrumentu – labāko no Londonas Karaliskās akadēmijas instrumentiem." Arī orķestrim "Maskavas virtozi" bija uzticēti vēsturiskie instrumenti gan no Londonas, gan Maskavas instrumentu kolekcijām.

Skatuve bija apdrošināta par žilbinošu summu, bet par drošību gādāja vīri no specdienestiem...

Kāda īsti ir Londonas publika? "Ļoti izglītota, atsaucīga, bet vienlaikus – arī diezgan konservatīva. Paiet ilgāks laiks, līdz viņi pieņem ko jaunu un citādāku," savos novērojumos dalās vijolniece.

Šobrīd Kristīnes rīcībā ir Galjano vijole, ko aizdevis privāts sponsors. Viņa ļoti vēlas atrast savu vijoli, bet tas neiet tik ātri – jāmeklē gan pats instruments, gan sponsori. "Tās taču ir kā attiecības mūža garumā... Bet ticu arī tam, ka MANA īstā vijole atradīs mani pati."

Un vēl: mūzikas saldās indes garšas valdzinājumam ļāvusies visa Kristīnes ģimene: "Vēl dzīvojot Latvijā, kopā ar ģimeni dziedādami apbraukājām visu Latviju: tētis rakstīja dziesmas, un rokenrols bija visa mūsu dzīve," smejas Kristīne. Šobrīd rokenrolam gan daļēji pielikts punkts, jo gan Kristīne, gan viņas brālis un māsa dzīvo Londonā. Brālis studē vijolspēli, bet māsa – čellu. Un visi trīs ik pa laikam ļoti labprāt kopā muzicē.

Kristīnes Balanas dzīvesstāsts

Kristīnes pirmie klausītāji bija nejauši garāmgājēji Vecrīgas ielās. Kad viņai bija tikai desmit gadu, spēlēšana uz ielas bija radošs veids, kā iegūt nepieciešamo koncertēšanas pieredzi un apmaksāt piedalīšanos konkursos un meistarklasēs. Šobrīd jaunā vijolniece ir pateicīga saviem klausītājiem – garāmgājējiem, kuri viņu novērtēja un atbalstīja visus šos gadus.

"Uz ielas ir vispatiesākie klausītāji, visīstākā publika! Nav vienkārši ieinteresēt garāmgājēju, ja viņš, iegrimis domās, steidzas savās darīšanās. Bet, ja tas izdodas, ja redzi kādu atplaukstam smaidā no nejaušās tikšanās ar klasisko mūziku, tas rada tik lielu prieku un gandarījumu," teic vijolniece.

Pirmais Kristīnes skolotājs, kurš licis stiprus pamatus viņas turpmākajai attīstībai, bijis Normunda Šnē tēvs Romāns Šnē. Četrpadsmit gadu vecumā konkursā Igaunijā Kristīni ievēroja un uzaicināja mācīties Vācijā ievērojamais profesors Petru Munteanu, pie kura savulaik mācījusies arī Baiba Skride.

Nākamais nozīmīgais pavērsiens Kristīnes dzīvē bija tikšanās ar slaveno ungāru profesoru Ģērģu Pauku. Nejauši uzzinājusi par meistarklasēm Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, par spīti finansiālā atbalsta trūkumam un agrajai jaunībai, Kristīne tomēr nolēma riskēt un pieteikties. Brīnumainā kārtā viņa izturēja konkursu un tika uzaicināta piedalīties meistarklasēs. Vēl viens pārsteigums Kristīni sagaidīja meistarklašu noslēgumā, kad profesors Ģērģs Pauks visu klausītāju klātbūtnē uzaicināja viņu mācīties Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā.

Dzīve Londonā nebūt nebija viegla, bet Kristīne nepadevās un turpināja smagi strādāt. Pateicoties Kristīnes mērķtiecībai un darba mīlestībai, tagad viņa uzstājas prestižākajās Lielbritānijas koncertzālēs.

Kristīne absolvējusi Londonas Karaliskās mūzikas akadēmijas maģistrantūru, iegūstot īpašo rektora balvu par nozīmīgu ieguldījumu, nesot akadēmijas vārdu pasaulē.

Pavasarī jaunā mūziķe debitēja Bārbikenas centrā. Šis koncerts bija unikāls, jo Kristīnes un kamerorķestra "Maskavas solisti" ar Juriju Bašmetu pie diriģenta pults rīcībā bija vērtīgākie Stradivari darinātie instrumenti.