"Odiseja" aicina doties pie kaimiņiem - uz Veru novadu Dienvidigaunijā, kur savā dzimtajā novadā un savā dzimtajā valodas telpā pirms vairākiem gadiem ir atgriezusies un apmetusies uz dzīvi dziedātāja un komponiste Mari Kalkuna.

2013. gadā viņa saņēma Igaunijas etnomūzikas balvu kā labākā dziedātāja, bet līdz tam viņa ir nogājusi garu ceļu, jo Mari sākotnējos plānos ietilpa pianistes karjera. Amerikā pavadīts gads lika šo nodomu pārskatīt un pievērsties dziedāšanai.

Dziedātājas pirmais albums Üü tulõk ("Nakts iestāšanās", 2007) pašai dziedātājai negaidīti guva ļoti atzinīgu vērtējumu Igaunijas klausītāju un mūzikas kritiķu vidū. Ar šo programmu dziedātāja viesojusies Francijā, Ungārijā, Anglijā, Skotijā, Vācijā, Somijā, Krievijā, Armēnijā un Japānā. Viņas otrais albumss Vihmakõnõ ("Dārgais lietus", 2010) ir veltījums vecvecākiem. Šeit Kalkuna tuvojas minimālismam, eksperimentējot ar tembriem un mūzikas ierakstīšanas telpām.

Dziedātāja pati sacer savas dziesmas. "Apvienojot folkloras tekstus un melodiskās intonācijas, Igaunijas dialektu īpatnības un tradicionālo regilaul dziedājumu, viņas mūzika rada meditatīvu un mājīgu gaisotni. Pavadījumam pati Kalkuna izmanto klavieres, akordeonu, kanteli, ģitāru, stabules un dažādus eksperimentālos instrumentus" (Orests Silabriedis)

Raidījumā "Odiseja" Gita Lancere un Orests Silabriedis iztaujā dziedātāju par viņas pasaules izjūtu, par viņas attiecībām ar valodu, par igauņu senajām rūnu dziesmām, par Mari pašas kompozīcijām un daudz ko citu.