"Pamazām kļūstu huligāne aušanā... Senās tautasdziesmas par mani būtu teikušas tā: Uz pubuļa uzkāpusi / Ieraudzīja Rīgas pili. Bet tieši negludais aušanas veids burtiski mudina nepretoties un aust tā, kā pats aužas, un izmantot efektus - lūk, tas ir tas saldākais mirklis, kad iet stellēs un aust," saka tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne, kuras gobelēnos, šķiet, ieausta arī mūzika: Antonio Vivaldi, Arturs Maskats, īru, lietuviešu un pat uzbeku ritmi, dejas, kas atmodina pavasari un arī Tīna Tērnere.