"Pamazām kļūstu huligāne aušanā... Senās tautasdziesmas par mani būtu teikušas tā: Uz pubuļa uzkāpusi / Ieraudzīja Rīgas pili. Bet tieši negludais aušanas veids burtiski mudina nepretoties un aust tā, kā pats aužas, un izmantot efektus - lūk, tas ir tas saldākais mirklis, kad iet stellēs un aust," saka tekstilmāksliniece Iveta Vecenāne, kuras gobelēnos, šķiet, ieausta arī mūzika: Antonio Vivaldi, Arturs Maskats, īru, lietuviešu un pat uzbeku ritmi, dejas, kas atmodina pavasari un arī Tīna Tērnere.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X