"Vide man apkārt vienmēr bijusi multidisciplināra, jo reti kurš mākslinieks pieturas pie viena medija. Visbiežāk notiek eksperimentēšana ar dažādiem līdzekļiem," saka mākslinieks Kristaps Epners, kura tētis - kinorežisors Ansis Epners (1937-2003), mamma ir rakstniece, māsa - flautiste Dagnija Tuča, bet dzīvesbiedre Ieva - arī māksliniece.

"Kaut mana ģimene vienmēr bijusi rakstoša, filmējoša un spēlējoša, mana personīgā pieredze ar mūziku gan diezgan ātri aprāvās - tā vēl bija pamatskola, un tie agrie rīti pirms stundām, lai dotos uz kori... Tas nāca kā atvieglojums - ka tika novērtēts, ka nav man tādu muzikālo dotību kā māsai...

Bija gan mēģinājums iekļūt arī Dārziņskolā - bet varbūt bija dūša papēžos, bet varbūt vienkārši nebija lemts.

Kaut kas tur bija jānodzied, māsa pie klavierēm mani centās sagatavot - taču man laikam pat mute nevērās vaļā. Šīs atmiņas kā traumatiska pieredze no atmiņas izdzēsušās kā nebijušas," pasmaida Kristaps.

Taču mūzika viņam bijusi apkārt nepārtraukti, un mājās skanējusi ne tikai māsas spēlētā flauta. "Tētim bija daudz skaņuplašu. Viena no viņa lielākajām dotībām bija mūzikas un attēla kombinācijas izjūta, kas izcili noderēja dokumentālā kino režisora darbā. Savukārt māsai ciemos nāca draugi mūziķi."

Kristapa Epnera mūzikas izvēle:

Brian Eno - Mistaken Memories of Medieval Manhattan
Planningtorock (Janine Rostron) - Bolton Wanderer no albuma Have It All
Instrumenti - Lēna uguns
David Byrne & St. Vincent - Who no albuma Love This Giant
Yaputhma Sound System - Thru The Space no albuma Rīgas Disco