"Mūziķu vidū esmu tāds kā izlēcējs - man nav augstākās muzikālās izglītības... Savulaik pabeidzu Rīgas Doma kora skolu, un kādu brīdi mūzikā negribēju darīt itin neko. Bet pirms deviņiem vai desmit gadiem notika klikšķis. Sākās "Gaujarts", un nonācu līdz teātrim," stāsta komponists Edgars Mākens, kurš, kā izrādās, ir liels "Klasikas" cienītājs.

Tomēr Edgars, protams, ir ne tikai ansambļa "Manta" dalībnieks un "Gaujarta" solists - par savu darbu un pamatnodarbošanos viņš sauc mūzikas rakstīšanu teātra izrādēm. 2014./2015. gada sezonā viņš to sarakstījis piecām: "Antigone", "Mans nabaga tēvs" un "Šis bērns" Latvijas Nacionālajā teātrī, "Bezgalīgo stāstu stāsts" Liepājas teātrī, "Nāves deja" Valmieras Drāmas teātrī.

Par mūziku izrādēm "Sarkangalvīte un vilks", "Ezeriņš" un "Vasarnieki" Edgars Mākens saņēmis "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada mūzikas autors". Izvirzīts arī šīgada "Spēlmaņu nakts" balvai – par izrādēm "Antigone" un "Nāves deja".

Cieša sadarbība Edgaram izveidojusies ar režisoru Elmāru Seņkovu - abi kopā radījuši jau deviņas vai desmit izrādes. "Ir patiess prieks, ka esmu bijis spējīgs piedāvāt to, kas Elmāram patīk. Jā, ir reizēm bail, ir daudz šaubu, bet arī prieks, ka saņēmos..." Un īpašs prieks viņam vēl aizvien ir tieši par "Sarkangalvīti".

Vaicāts, kāda ir mūzikas nozīme viņa dzīvē, Edgars uzsver: "Mūzika - tā ir galvenā lieta. Mani bērni un mūzika."

Vēl no skolas laikiem viņš ciena klasisko un akadēmisko mūziku, arī labu roku un popmūziku. No klasiskās mūzikas viņam tuvākais ir baroka laiks. Bahs. "Baroks kā laikmets man ir vistuvākais. Nezinu, vai gribētos tajā dzīvot, jo man ļoti patīk mūsdienu piedāvātās ērtības, bet baroka mūzikā man simpātiska sakārtotība. Tai ir savs skanējums. Romantiskajām simfonijām ir pārāk pilna skaņa - tāda skaņas siena, bet barokam ir labā nozīmē sauss skanējums: sakārtotība, skaidrība, telpa." Starp citu, šīs īpašības sasaucas arī ar paša Edgara mūziku.

Vēl no akadēmiķiem Edgaram patīk Bēthovens un viņa radītā skaņas faktūra, kas emocionāli uzrunā. "Ļoti patīk viņa vēlīnie stīgu kvarteti un ļoti - Septītās simfonijas otrā daļa. Savādā kārtā Septītā nav iekļauta mūzikas vidusskolas mācību programmā, un to iepazinu, pateicoties Mārim Kupčam.

Kuros brīžos klausos Bēthovenu? Laikam jau tādos smagākos.

Rāmā vasaras vakarā laikam nē..."

Dzīvos koncertus Edgars Mākens apmeklē labprāt, tiesa gan, kā pats saka - varētu arī biežāk. "Viens no pēdējā laika spilgtākajiem iespaidiem bija pianista Reiņa Zariņa solokoncerts Cēsīs. Ļoti patika viņa piegājiens - viņš īsi pieteica to, ko spēlēja, nedaudz paskaidroja. Mūzikas pazinējiem - tiem, kuri pazīst drēbi, iespējams, tas ir lieki, taču attālāk no mūzikas stāvošam cilvēkam tas sniedz personisku attieksmi."

No 21. gadsimta mūzikas Edgars Mākens atzinīgus vārdus velta minimālismam, īpaši - Stīvam Reiham.

Kas ir dzīvā koncerta īpašais valdzinājums no mūziķa viedokļa? "Ja labs koncerts, tad pārņem tāda kā varas sajūta -  ka cilvēkiem patīk tas, ko tu dari. Vēl komandas sajūta."

Vizītkarte

  • Dzimis 1977. gada 7. jūlijā Rīgā
  • Izglītība: Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola, Rīgas Doma kora skola
  • Darbojas grupā "Gaujarts" (solists, dziesmu autors) un ansamblī "Manta" (sintezators)
  • Sarakstījis mūziku vairākām teātra izrādēm. Par trim no tām – Sarkangalvīte un Vilks (Latvijas Nacionālais teātris), Ezeriņš (Latvijas Nacionālais teātris) un Vasarnieki (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris) – saņēmis Spēlmaņu nakts balvu nominācijā Gada mūzikas autors
  • Vibrācijas un Manta attiecīgi 2012. un 2015. gadā saņēma Zelta mikrofona balvu kā labākie Latvijas alternatīvās mūzikas albumi.

Edgara Mākena mūzikas izvēle:

Johans Sebastiāns Bahs - Trešā daļa Allegro no Trešā Brandenburgas koncerta Solmažorā (BWV 1048), Musica Antiqua Koeln, diriģents Reinhards Gēbels (Polygram Records, 1990)

Owen Pallet - Lewis Takes Action no albuma Heartland (Domino Records, 2010)

"Hospitāļu iela" - "Tava nasta būs mūžība" (Edgars Šubrovskis/Agita Draguna) no albuma "Pūķis" (2007)

Tom Waits - Yesterday is Here no albuma Franks Wild Years (Island Records, 1987)

Ludvigs van Bēthovens - 2.daļa Allegretto no Septītās simfonijas Lamažorā op. 92, "Berlīnes filharmoniķi", diriģents Herberts fon Karajans

Gatis Ziema - "Nelaiķa pavadonis"

Devendra Banhart - Santa Maria de Feira no albuma Cripple Crow (XL Records, 2005)