Stāsta diriģents Normunds Šnē

Pirms daudziem gadiem, interesējoties par iespējām mācīties diriģēšanas meistarklasēs, krietnu laiku pavadīju, ielūkojoties interneta dzīlēs, un uzdūros interesantai ziņai, kas, atklāti sakot, man lika daudz ko pārdomāt par savu izvēlēto profesiju. Šī bija informācija no ASV ļoti augsta, varētu teikt, TOP līmeņa biznesa augstskolas, kura saviem studentiem kā ekskluzīvu iespēju par diezgan lielu samaksu, piedāvāja iespēju pabūt simfoniskā orķestra diriģenta ādā, atrasties orķestra priekšā, izbaudīt, saprast, novērtēt to, kas jāveic ir diriģentam, pildot savu misiju. Pirmajā brīdī šķiet - tas nu gan ir dīvains uzaicinājums! Skaidrs, ka šie topošie biznesa vadītāji trenējas dažādās darba interešu grupās un tā tālāk, apgūstot prasmes komunicēt, izklāstīt savas idejas, strādāt grupās, uzklausīt. Taču šis piedāvājums pirmajā brīdī šķita neparasts un pat mazliet dīvains. Taču mazliet apsverot šo piedāvājumu, es sapratu, ka īstenībā tas ir ļoti pārdomāts un galvenokārt ļoti noderīgs topošajiem biznesa vadības meistariem.

Protams, vadot jebkuru uzņēmumu, jums ir jāsaskaras ar neparedzamām situācijām, jums ir jābūt fleksiblam, nepārvērtējama ir vērtība uzklausīt apkārtējos un strādāt komandā, prast piedāvāt savu redzējumu un izstrādāt savu ilglaicīgu vīziju par jums uzticēto rūpju bērnu.

Taču diriģēšanā tam visam pieplusojas klāt šis reālā laika režīms, šī interaktivitāte, kurā jūs atrodaties pastāvīgi. Ik mirkli - gan mēģinājumā, gan koncertā - diriģents ir saistīts ar savu instrumentu, ar saviem lieliskajiem mūziķiem, un savstarpēja uzticība šeit ir nenovērtējams bonuss. Varbūt pat nevis bonuss, bet absolūta nepieciešamība, bez kuras principā šī sadarbība nav iespējama. Diriģentam ir jābūt spējīgam izklāstīt savu domu, panākt, lai viss orķestris notic viņa idejai, diriģentam ir jābūt kolosālam psihologam, saprotot, kā no katra profesionāli ārkārtīgi advancētā mākslinieka panākt vislabāko sev vēlamo rezultātu. Sadarbība un tās veiksme vai neveiksme ir izšķirošais faktors diriģenta darbā ar orķestri. Protams, mēs šeit nerunājam par to, ka jums ir jābūt galvai pilnai ar muzikālām idejām, tas ir pats par sevi saprotams. Iepriekšējā sagatavošanās un darbs mājās ar partitūru, tas ir, iespējams, pats svarīgākais, lai jūs vispār nopietni dotos pie orķestra un sapņotu par panākumiem šajā nodarbē. Taču šis te reālā laika režīms, kurā sekundes tikšķ, jums lēmumi jāpieņem zibenīgi, jo no jums gaida atbildi. Jums nav laika pārdomām, jums nav laika pateikt: "O, ziniet, to mēs sarunāsim rīt!" Tāpēc, ka laika ir maz, visi no jums gaida atbildību un spēju to uzņemties.

Pēc kāda laika atradu šo interneta vietni, un man ļoti interesēja apskatīties šo meistarklašu dalībnieku atsauksmes par savām sajūtām. Un es vairs nejutos pārsteigts, kad izlasīju vairākus komentārus no šiem topošajiem biznesa vadītājiem, ka

atrasties orķestra priekšā ir ne ar ko nesalīdzināmas sajūtas, kādas viņi nav izjutuši ne sarežģītos psiholoģiskos testos, ne rūpīgi organizētajās mācību darba grupās un tā tālāk.

Šī te atbildība un uzmanība, kas koncentrējas uz jums orķestra mēģinājumu un koncertu procesā, ir ne ar ko nesalīdzināms lielums un prasa īpašu treniņu un fundamentālu sagatavošanos. Protams, kāds no lielajiem meistariem ir teicis– O, ziniet, diriģēt ir pavisam vienkārši! To varētu arī jūsu tante no laukiem- pamājiet, un viņi sāks spēlēt, apstājieties, un viņi beigs…

O, ja tas tiešām būtu tik vienkārši!