Stāsta runas pedagoģe, aktrise Zane Daudziņa

Runas procesā kopumā piedalās 40 dažādu muskuļu, un tie spēj veikt 225 dažādas darbības sekundē. Vidēji aptuveni 15 muskuļi saraujas katrā milisekundē. Šo procesu ar prātu nav iespējams kontrolēt, līdz ar to nākas paļauties uz intuitīvo spēju koordinēt un kontrolēt šo sarežģīto instrumentu. Ja vēlamies labi runāt, tad muskuļi, kas atbild par artikulāciju, mēli, lūpām un citiem muskuļiem, ir jātrenē, līdzīgi kā trenējam roku vai kāju muskuļus.

Dikcija, ko nodrošina ar labu, skaidru un kontrolētu artikulāciju, ir mūsu inteliģences vizītkarte. Svarīgi apzināties, ka runas mirklis nav īstais brīdis, lai trenētu artikulāciju – tas jādara mājās, jo, trenējot konkrētus burtus publiskās runas laikā, klausītājs tam ievērsīs papildus uzmanību un neuztvers runātā domu un jēgu. Piemēram, sēdēdami pie stūres varam runāt vienkāršus mēles mežģus – Zanes Daudziņas iecienītākais ir “viņu rītu ripu situ, citu rītu stibu cirtu”, jo tur ir divas ļoti svarīgas pozīcijas: i-u, kad lūpas tiek savilktas uz sāniem un uz priekšu un visu laiku tas aktīvi mainās; un tur ir svarīgi līdzskaņi – v, kas paredz iekošanos ar augšzobiem apakšlūpā, un r.

Ļoti svarīgi arī turēt skaidru galvu – nepietiek ar labi satrenētu mutes muskulatūru, ja esam inerti savā prātā un neapzināmies vēstījumu. Tad skaidra muskuļu darbība nepalīdzēs būt uztveramiem. Svarīgi nodrošināt taisnu un konkrētu saikni no smadzenēm uz muskuļiem.

Vēl Zane Daudziņa iesaka paņemt starp zobiem korķi un parunāt ar šķērsli mutē, un tad, kad to izņem, tad mutes muskuļi veiks savas funkcijas daudz vieglāk. Ir dažādi veidi, kā artikulāciju trenēt – var ieslēgt arī Latvijas Radio kādu kanālu, piemēram, "Klasiku", un parunāt līdzi raidījumu vadītājam, kuram laba artikulācija. Pēc šiem vingrinājumiem būsim gatavāki savai dienai.