Sarunā ar patlaban Latvijā dzīvojošo un strādājošo ukraiņu dziedātāju, diriģenti un muzikoloģi Oksanu Nikitjuku ieskatāmies Ukrainas mūzikas vēsturē, sarunas pirmajā laidienā sākam ar tradicionālo mūziku un nonākam līdz 18. gadsimta beigām.

Ar ko atšķiras krievu un ukraiņu tautasmūzika, kādas atšķirības ir dažādos Ukrainas novados, kā nejaukt ukraiņu folkloras ierasto skatuves tēlu košās višivankās, atlasa biksēs ar bubeniem no tīras mantas?

Oksana stāsta par savu balss izglītības ceļu, ukraiņu simbolu kobzu, pieskaramies kobzaru likteņiem 20. gadsimta 30. gados un mācāmies atšķirību starp renesanses un baroka laika žanriem kantu un partesu.

Arī klausāmies, kā muzicē Uļana Kota un Tarass Kompaničenko, kurš ceļ gaismā 18. gadsimta melodijas un tekstus, ko varēja atskaņot bandūras un kobzas pavadījumā, novērtējam Mikolas Dilecka devumu muzikoloģijā un lieku reizi atgādinām, ka Dmitro Bortņanskis, Maksims Berezovskis un Artemijs Vedelis nav vis krievu (kā mums mācīja), bet ukraiņu komponisti. 

Sarunu vainago ieskats ukraiņu attiecībās ar kristietību, slavenais “Ščedriks” un pašas Oksanas dziedāta ukraiņu tautasdziesma.

Sarunas turpinājums un cikla "Ukrainas pasakalja" noslēgums – šeit!