17. novembrī Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un tiešraidē LR3 "Klasika" skanēja Valsts svētku koncerts "Latvijai 105", kurā latviešu komponistu mūzikas programmu atskaņoja pianists Andrejs Osokins un Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Jāņa Liepiņa vadībā.

Koncerta pirmajā daļā izskanēja Ādolfa Skultes Devītā simfonija, kas tapusi 1986. gadā ar autora dotu pavārdu “Dramatiskā”. Pēc LNSO un diriģenta Vasilija Sinaiska veiktā pirmatskaņojuma Valdis Krastiņš rakstīja: "Ādolfa Skultes Devītās simfonijas pirmatskaņojums izvērtas par komponista mākslas triumfu. Ā. Skulte savā mākslā allaž bijis viņš pats, ar individuālu krāsu un noskaņu pasauli, ar īpatnēji piesātinātu, mērķtiecīgu orķestra skanējumu. Arī Devītajā simfonijā skultiski uzpazīstama bija vai katra takts. Te drūzmējās stāvas dramatisma kraujas, blakus tām krāšņas lirisma augstienes un ielejas. Pārsteidzoša ir Ā. Skultes māka piešķirt savai mūzikai gandrīz vai operisku, brīžam baletisku konkrētību: šķiet, ka norisi teju, teju jau ieraudzīsim savā acu priekšā. Tomēr mūzika nebūt nav ne ilustratīva, ne arī tālejoši programmatiska - Ā. Skultes muzikālajai domāšanai piemīt īsti simfonisks vērienīgums."

Jāņa Ivanova 1957. gadā komponētais simfoniskais tēlojums “Lāčplēsis” tapis, iedvesmojoties no Raiņa lugas “Uguns un nakts” motīviem. Sākumā varam saklausīt spēcīgu titulvaroņa tēmu, tai seko Spīdolas glāsmains raksturojums, sastopam arī maigi gaišu Laimdotu un krauklisku Melno bruņinieku, taču katram vēlēts radīt arī savu stāstu.

Krāšņa dāvana svētkos bija Zigmara Liepiņa Klavierkoncerta pirmatskaņojums ar pianista Andreja Osokina solo.

Šajā trīsdaļīgajā jaundarbā klasiskās klavierkoncerta pamatvērtības savijās ar komponistam raksturīgo rokrakstu. Darba apakšvirsraksts, kā atklāj autors, varētu būt – "Pašportrets": "Tas, ko saskatu sevī, ir atspoguļots šī koncerta tematiskajā materiālā."

Tiešraidi vadīja Ilga Auguste, starpbrīdī piedāvājot sarunas ar diriģentu Jāni Liepiņu un pianistu Andreju Osokinu, kā arī vēsturnieku Gunāru Silakaktiņu.