23. septembra vakarā tiešraidē no Lielās ģildes "Klasika" pārraidīja Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga sezonas atklāšanas koncertu.

Solisti - Vineta Sareika (vijole) un Gregors Zīgls (alts, Vācija), diriģents - Normunds Šnē. Programmā - V. A. Mocarta Sinfonia Concertante vijolei, altam un orķestrim Mibemolmažorā K.364, Kristapa Pētersona "Akustikas apguve" un F. Šūberta Simfonija Domažorā D. 944 ("Lielā").

Starpbrīdī - saruna ar Vinetu Sareiku un Gregoru Zīglu.

"Mūsu sezona jau labu laiku kā sākusies - esam pabijuši gan Baltijas jūras festivālā Stokholmā un Cēsu mākslas festivālā, gan Mažeiķos. Esam pamatīgi ieskrējušies un varbūt pat jau mazliet noguruši, bet nekas - šonedēļ esam gatavi oficiālajai sezonas atklāšanai," intervijā "Klasikai" pirms koncerta vēsta Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Normunds Šnē.

"Manuprāt, šis vakars būs krāšņs, jo kompānija "Pētersons - Mocarts - Šūberts" mūsu klausītājus nevarētu atstāt vienaldzīgus," teic Normunds.

Viņš atgādina: "Kristapa uzraksītais darbs, kas pirms diviem gadiem tika komponēts speciāli mūsu idejai - apgūt Spilves lidostas akustiku - toreiz izskanēja ļoti interesanti, ar ideju izmantot visu māju. Lielajā ģildē tas skanēs pavisam savādāk, bet tēma - akustiskā dimensija - ir dziļa. Tiks izmantota zāle un vēl citas vietas. Tā ir mūzika, kas jāklausās un jāizbauda, izmantojot daudzdimensionālo pieredzi."

Normunds Šnē arī neslēpj sajūsmu par tikšanos ar vijolnieci Vinetu Sareiku: "Vineta ir mūziķe, ar ko man ir kolosāli interesanti satikties jebkurā repertuārā - abi esam savstarpēji papildinoši, apmaināmies domām."

Tāpat Normunds ir priecīgs, ka šoreiz Vineta brauc kopā ar savu Artemis Quartett kolēģi Gregoru Zīglu: "Viņš kļuvis par lielisku altistu. Spēles kultūra, inteliģence viņu dara par vienu no kapitālākajiem kamermūziķiem šobrīd visā pasaulē."

Līdzās Pētersonam skanēs Mocarts. "Klasiskā mūzika jāspēlē regulāri - tā ir skaņas, domāšanas, štrihu attīrīšana no visa liekā," ir pārliecināts Normunds Šnē. "Jau pats Mocarts teica, ka viņš nav uzrakstījis nevienu lieku noti. Vienkāršība, kas raksturīga klasicisma mūzikas valodai, reizēm ir pats grūtākais. Minimālisms, koncentrētā izteiksme pieprasa no mums, mūziķiem, attiecīgu domāšanu. Arī pie Šūberta atgriežamies diezgan bieži - šovasar ieskaņojām Piekto simfoniju, bet 3. septembra koncertā iekļautā Lielā simfonija ir vēl viens solis. Tas ir viens no viņa izcilākajiem darbiem."

"Šūberts un Mocarts? Man ir fantastiska kompānija, jā!" - tā sarunā ar Rūtu Paulu iesaucas Kristaps Pētersons. "Spilves lidostā bija krāšņa telpa, skanējums interesants..."

Viņa darba apakšvirsraksts ir "kamersimfonija lielam ansamblim un trīsstāvīgai telpai". Kā īsti tas viss skanēs Lielajā ģildē? Autors stāsta - esot jāpielāgo divas lietas: tas, ka spēles veids būs nedaudz intensīvāks, kā arī pats izvietojums.

Vai "Akustikas apguve" vairāk ir skaņdarbs ausij vai prātam? "Nezinu gan... Manuprāt, darbam vajadzētu strādāt pašam par sevi un klausītājam vajadzētu pietikt vienkārši ar klausīšanos. Tas būtu ideāli, ja man izdotos uzrakstīt darbu, kuram paskaidrojumi nav vajadzīgi. Tas būtu mans mērķis." Un kam klausītājiem jāļaujas, klausoties "Akustikas apguvi"? "Pats nosaukums jau dod īsto virzienu - tā ir akustika..."