Tiešraidē no koncertzāles "Cēsis" - festivāla "Pētera Vaska mūzikas aprīlis" atklāšanas koncerts! 

Kopš 2018. gada pavasara Cēsīs notiek šis festivāls, godinot komponistu viņa dzimšanas dienas mēnesī, bet šopavasar tas rit viņa 80. jubilejas zīmē. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris savā 100. koncertsezonā Pēteri Vasku pasludinājis par rezidējošo komponistu un šovakar viņa mūziku atskaņos kādreizējā galvenā diriģenta, pašlaik mākslinieciskā padomnieka Andra Pogas vadībā.

Pirmoreiz izskanēs Pētera Vaska jaundarbs “Pateicības dziedājums”, kuram ir četri pasūtinātāji. Andris Poga maija beigās šo skaņdarbu atskaņos kopā ar otru šī opusa ierosinātāju – Tokijā bāzēto Japānas raidsabiedrības NHK simfonisko orķestri, kā arī ieplānoti arī abu pārējo pasūtinātāju – Austrālijas kamerorķestra un Minhenes kamerorķestra – atskaņojumi.

““Pateicības dziedājums” ir rakstīts manam mīļotajam sastāvam – stīgām. Tā ir pateicība Radītājam par to, ka viņš man uzdāvājis tik skaistu dzīvi mūzikā un tik skaistā, brīnišķīgā zemē kā Latvija. Tā ir arī pateicība visiem maniem draugiem un domubiedriem mūzikā, kas manas notis pārvērš skaņās. Vienkārši pateicības dziedājums... Tāds kluss. Vidusdaļā gan tāds aktīvāks un degošs, kulminējošs, bet darbs izskan klusumā,” atklāj Pēteris Vasks.

Pētera Vaska Koncerts obojai un orķestrim pirmatskaņojumu piedzīvoja 2018. gada 5. oktobrī Lielajā ģildē, kad solists bija “Berlīnes filharmoniķu” pirmā oboja Albrehts Maijers.  Kopā ar Andra Pogas vadīto LNSO 2020. gada vasarā darbs tika ieskaņots albumā, kas izdevniecības Ondine paspārnē klajā nāca 2021. gadā. Maijers sev veltīto Vaska opusu atskaņojis arī kopā ar Kammerakademie Potsdam un diriģentu Antonello Manakordu Potsdamas Nikolaja zālē, un šovakar no jauna to izdzīvo koncertzālē “Cēsis”.

Par Latvijas simtgades zīmē tapušo Obojas koncertu autors stāsta: “Opusam ir trīs daļas: pirmā ir rīta pastorāle, otrā ir tāds kā svētku skats, trešā ir vakara pastorāle. Vienas dienas ritējums. Sākums kā dabas atmoda, pēc tam dziesmas un dejas valstība un noslēgumā dabas aizmigšana, bet ar nojausmu par to sarkano švīku, kas pamalē rīt atkal apliecinās jaunas dienas atnākšanu. Šis ir gaišs, vitāls skaņdarbs. Tiecos ielikt tajā savu priekšstatu un sajūtu par dabas neizsmeļamo dzīvīgumu un manas tautas nezūdošo vitalitāti. Jā, varbūt trešajā daļā ieskanas kāda dramatiskāka stīga, taču pēc tam atkal ir gaisma un miers.”

Līdzās Pētera Vaska mūzikai programmā iekļauts arī romantisma laikmeta meistardarbs - Johannesa Brāmsa Ceturtā simfonija, kas tapusi 1884. un 1885. gada vasarās, kuras komponists aizvadīja Štīrijas apgabalā, Mircušlāgas pilsētā, kur šobrīd iekārtots arī komponistam veltīts muzejs.

Programmā:

Pēteris VASKS (1946) “Pateicības dziedājums” (pirmatskaņojums!)

Koncerts obojai un orķestrim
“Rīta pastorāle”
(Scherzando)
“Vakara pastorāle”


Johanness BRĀMSS (1833-1897) Ceturtā simfonija miminorā op. 98
Allegro non troppo
Andante moderato
Allegro giocoso
Allegro energico e passionato