Arvo Perta mūzika ir klātbūtnes un klusuma māksla. Perta "Pasijā" varam piedzīvot garīgu pieredzi – laiks apstājas un mūzika kļūst par tiltu uz iekšēju mieru un apceri. Tas ir darbs, kas atstāj dziļu, ilgstošu iespaidu.

Arvo Perts ir viens no visvairāk atskaņotajiem mūsdienu komponistiem, kura mūzikā satiekas ticības spēks, godīgums un dziļš garīgums. Viņa "Svētā Jāņa pasijā" (Passio Domini Nostri Jesu Christi secundum Joannem) nav ierastu izteiksmes līdzekļu – tikai Pertam raksturīgā, caurspīdīgā skaņu pasaule, kur klusums un skaņa savijas vienotā elpā. Šī mūzika uzrunā dvēseli tieši un patiesi, radot magnētisku sajūtu, ka laiks uz brīdi apstājas. Svētā Jāņa Evaņģēlija teksts, kas tiek izpildīts latīņu valodā, seko Kristus stāstam no viņa apcietināšanas līdz krusta nāvei. Katrs akords, katrs motīvs šķiet kā klusa meditācija, kas apstādinot laiku, vedina uz mieru un garīgu klātbūtni. Darbs ne tikai stāsta par ciešanām un krusta ceļu, bet arī ļauj piedzīvot mūzikas meditāciju, kas paliek dvēselē ilgi pēc pēdējā akorda izskanēšanas.

Ritmiskā struktūra seko evaņģēlija teikumu un pieturzīmju loģikai, savukārt klusuma brīži kļūst par neatņemamu partitūras daļu – kā vieta pārdomām un atskaņu izdzisumam. Perta "Pasija" neveido emocionālu dramatismu, bet gan rada telpu kontemplācijai, kur klausītājs tiek aicināts pārdomāt ciešanu stāstu no mūsdienu cilvēka skatpunkta.

Četru solistu ansamblis (evaņģēlisti) stāstījumu ved līdzās kamermūziķu kvartetam, bet Jēzus (bass) un Pilāts (tenors) izceļas kā individuāli tēli, pavadīti tikai ērģeļu skaņām. Koris iemieso ļaužu balsi – īsās, spēcīgās emociju izvirdumu epizodēs. Perta mūzika vienlaikus balstās modālajā un tonālajā sistēmā, radot sajūtu, ka senais un mūsdienīgais saplūst vienā laikā.