Lāčplēša dienas vakarā tiešraidē no Rīgas Lutera baznīcas Torņakalnā "Klasikā" skan orķestra "Rīga" rīkotais Lāčplēša dienas koncerts "Brīvības gaismā". Koncertā piedalās arī akordeonists Artūrs Noviks, bet pie diriģenta pults stājies Artūrs Oskars Mitrevics.

Pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, Torņakalna baznīcas akustiku piepilda dažādu paaudžu latviešu komponistu opusi. Programmas muzikālā dramaturģija veidota pēc kontrastu principa, kur pilnais orķestra skanējums mijas ar ansambļa faktūru. Katrs skaņdarbs izskan kā patstāvīgs stāsts, bet koncertā savijas vienotā veselumā, kas gleznots emocionālu nokrāsu daudzveidībā – no liriska apcerīguma līdz dinamiskai, spēka piepildītai skaņu ainavai.

Programmā:

Ilona Breģe – Saga / "Sāga" (2012)

Jānis Mediņš – "Ārija" no Pirmās orķestra svītas (1922) Mendeļa Baša pārlikumā 

Arturs Maskats – "Tango" (2002) Ilonas Breģes pārlikumā / bandoneona solo – Artūrs Noviks

Santa Ratniece – "Purva gaisma" (2025, pasaules pirmatskaņojums) / akordeona solo – Artūrs Noviks

Rihards Zaļupe – Palatine Celebration / "Palatīna svētki" (2014)

I Morning on the Palatine Hill / "Rīts Palatīna kalnā"
II Domician Stadium / "Domiciāna stadions"
III Farnese Prohibited Garden / "Farnēzes aizliegtais dārzs"
IV Apollo Temple Palatine / "Apollona templis Palatīnā"

Pirmatskaņojumu šajā vakarā piedzīvo SANTAS RATNIECES jaundarbs "Purva gaisma", par kuru komponiste teic tā: "Esot tālu prom no Latvijas, vēlējos skaņās iedzīvināt tikai mūsu Latvijai tik raksturīgo dabas ainavu. Es iztēlojos dažādas dabas skaņas: dzērvju kliedzienus, briežu saucienus, vēja šalkas. Šajā vidē vientuļais akordeona solo tembrs kļūst par purva elpu – par tā būtības dziesmu. Purvi ir brīnišķīga mājvieta augiem un dzīvniekiem, vieta, kur viss ir piesātināts ar mitrumu un dzīvību. Skaņas ietērpj šo ainavu vēl neaizskartā, maigā gaismā. Pūšaminstrumentu krāsas un dziļumi šķiet neizmērāmi – gluži kā Latvijas purvu daudzveidība."

Šis ir jau otrais skaņdarbs, kuru Santa Ratniece veltījusi orķestrim "Rīga". 2019. gadā valsts svētku koncertā pirmatskaņots viņas cikls "Pļavas". Santas kompozīcijām raksturīga smalka tembru izjūta, meditatīvs plūdums un poētisks, gaismas pilns skanējums. Starptautiski komponiste pamanīta 2004. gadā, kad ar skaņdarbu sens nacre ieguvusi 1. vietu UNESCO International Rostrum of Composers starptautiskajā konkursā. Viņas mūzika skanējusi gan Eiropā un Amerikā, gan Kanādā un Austrālijā. Ratnieces opusus izpildījis Latvijas Radio koris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sinfonietta Rīga, Kronos Quartet, BBC Singers, Nīderlandes kamerkoris un citi kolektīvi un solisti. Komponiste ir vairākkārtēja Lielās mūzikas balvas nominante, kā arī "Lielā Kristapa" (2021) laureāte par mūziku filmai "Dabiskā gaismā".

Artūrs Oskars Mitrevics ar orķestri "Rīga" sadarbojies gan koncertos, gan studijas ierakstos. Dažādos koncertprojektos Latvijā diriģējis arī Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri un orķestri Sinfonia Concertante. Vadījis Paula Dambja, Selgas Mences, Jāņa Petraškeviča un citu Latvijas komponistu darbu pirmatskaņojumus. Diriģējis arī tādus Eiropas orķestrus kā Londonas Simfonisko orķestri (Donatellas Flikas diriģentu konkursa ietvaros), Nirnbergas Simfonisko orķestri, Jēnas Filharmonijas orķestri un Leipcigas Vidusvācijas Radio orķestri. 2025. gadā Mitrevics debitējis Darmštates Valsts teātrī Vācijā, vadījis Šēnberga "Mēness Pjero" atskaņojumu Sinfonietta Rīga rīkotajā ciklā "Vasaras vakara kamermūzika", kā arī strādājis par diriģenta asistentu Ķelnes operā. Paralēli orķestru diriģēšanai Mitrevics velta uzmanību arī kordiriģēšanai un klavierspēlei. Kā pianists sadarbojies ar savas paaudzes latviešu dziedātājiem, tostarp ar soprānu Katrīnu Paulu Felsbergu, sniedzis koncertus LIEDBasel festivālā Bāzelē un Rahmaņinova villā Lucernā, Šveicē.