"Klasikas" tiešraidē no koncertzāles "Cēsis" esam liecinieki Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra jaunā mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta Tarmo Peltokoski inaugurācijas koncertam "LNSO un Tarmo Peltokoski. Sibēliuss, Vons-Viljamss un Auznieks".

Īpašais notikums ver jaunu lappusi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra vēsturē, jo jau divas sezonas šis nozīmīgais amats gaidījis vislabāko pretendentu, kurš nu ir atrasts.

Programmā skan LNSO jaunā rezidējošā komponista Krista Auznieka skaņdarbs Grace, somu simfoniķa Žana Sibēliusa Piekto simfoniju, kā arī angļu skaņraža Ralfa Vona-Viljamsa Piekto simfoniju. 

Starpbrīdī - Edgara Raginska saruna ar diriģentu Kasparu Ādamsonu, Kristīni Neiburgu no klausītāju rindām un režisoru Dāvi Sīmani. 

 

Somu diriģents Tarmo Peltokoski 2022.gada janvārī tika iecelts par Brēmenes Vācu kamerfilharmonijas galveno viesdiriģentu, kļūstot par pirmo šāda titula īpašnieku orķestra 42 gadu pastāvēšanas vēsturē. Tā paša gada maijā tika nolemts, ka no 2022./2023.gada koncertsezonas Peltokoski būs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Drīz pēc tam arī Roterdamas filharmonijas orķestris pasludināja Peltokoski par orķestra galveno viesdiriģentu. 2022.gada augustā 22 gadus vecais Tarmo Peltokoski diriģēja savu pirmo "Nībelunga gredzena" ciklu Somijas festivālā "Eurajoki Bel Canto", 2023.gadā plānota atkārtota uzstāšanās festivālā, šoreiz iestudējot operu "Tristans un Izolde". Šīs sezonas plāni ietver koncertus arī ar Francijas Radio filharmonisko orķestri, Berlīnes "Konzerthaus" orķestri, Tulūzas Kapitolija Nacionālo orķestri, Toronto simfonisko orķestri un citiem. Peltokoski ir arī izcils pianists - pateicoties virtuozajai klavierspēlei, Tarmo Peltokoski ir saņēmis apbalvojumus vairākos konkursos un kā solists uzstājies ar visiem zināmākajiem Somijas orķestriem. 2022.gadā saņēmis "Loto" balvu Reingavas mūzikas festivālā, savukārt 2018.gadā fonds Pro Musica viņam piešķīra Gada jaunā mūziķa balvu.

Holandiešu laikraksts NRC Rotterdam par Peltokoski uzstāšanos rakstījis: "Satraucošs, elpu aizraujošs skaistums, kas raisa asaras. Pat rakstot par šo uzstāšanos, rodas zosāda. Kā viņam tas izdevās, ir noslēpums, bet gada skaistākais koncerts tika nospēlēts Roterdamā. Tarmo Peltokoski. Pierakstiet šo vārdu."

Šī nozīmīgā vakara programmā klausāmies LNSO 2022./2023.gada sezonas rezidējošā komponista Krista Auznieka gaišo un silto skaņugleznu, kurai dots nosaukums Grace. Krists Auznieks kļuvis par vienu no pasaulē atzītākajiem jaunajiem latviešu komponistiem. 2018.gadā saņēmis Lielo mūzikas balvu kategorijā "Gada jaundarbs", savukārt 2021.gadā ieguvis ikgadējā starptautiskā komponistu konkursa Rostrum balvu kategorijā "Komponisti zem 30". Šajā pašā gadā "Latvijas Avīze" nosaukusi Auznieku par Gada cilvēku kultūrā. Savas zināšanas mūzikā un kompozīcijā ieguvis studējot Jeila Universitātē un Hāgas Karaliskajā Konservatorijā. Krista Auznieka skaņdarbi ir atskaņoti tādās vietās kā Kārnegija zālē, Kenedija centrā, Volta Disneja koncertzālē, Dānijas Karaliskajā teātrī un citur.

Koncertā izskan somu mūzikas dižgara Žana Sibēliusa Piektā simfonija, kas komponēta vienā no muzikāli daudzveidīgākajām dekādēm mūzikas vēsturē - 20.gadsimta otrajā desmitgadē. Lai arī komponists mūzikā iespaidojies no tādiem amata meistariem kā Čaikovskis, Vāgners, Lists, Štrauss, Debisī un Brukners, Sibēliusa stils ir caurmērā oriģināls un novatorisks. Kā visa skaņraža daiļrade, arī Piektā simfonija ir Somijas dabas caurstrāvota. Radot simfonijas fināla motīvu, komponists iedvesmojies no ziemeļu gulbja sauciena, apliecinot savas daiļrades ciešo dabas klātbūtni. Skaņdarbs pirmo reizi tika atskaņots 1915.gadā komponista 50 gadu dzimšanas dienas svinībās, kas tolaik bija pasludināta kā nacionālā brīvdiena. Pēc tam simfonija rediģēta vēl divas reizes, 19.novembrī skanot tās pēdējai redakcijai.

Programmā iekļauta arī Ralfa Vona-Viljamsa mūzika, kas uz Latvijas skatuves ir samērā rets, taču atsvaidzinošs notikums. Piektajā simfonijā, kas tapusi Otrā Pasaules kara laikā, salīdzinot ar viņa iepriekšējo - vētraino Ceturto -, mūzikas noskaņu caurstrāvo miers un sirsnība, kas mijas ar kara gadu radīto grūtsirdību. Ralfs Vons-Viljamss ir viens no 20.gadsimta ietekmīgākajiem angļu komponistiem. Viņa mūzikas valodā oriģinalitāti piešķir pastiprināta pievēršanās angļu tautasdziesmai.

(Teksts no koncertzāles "Cēsis" mājaslapas cesukoncertzale.lv)