Tiešraidē no Lielās ģildes - Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra 98. koncertsezonas atklāšanas koncerts ar galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju Tarmo Peltokoski pie diriģenta pults.

Koncerta 1. daļā LNSO kopā ar klarnetisti Annu Gāgani atskaņoja orķestra 2023. /24. sezonas rezidējošā komponista Ērika Ešenvalda koncertu klarnetei, orķestrim un elektronikai "Arktikas nakts vīzijas", bet 2. daļā kopā ar operas solistiem no Somijas -  soprānu Hannakaisu Nirenenu, tenoru Jirki Antilu un basu Eriku Rousi - piedāvās Riharda Vāgnera operas "Valkīra" pirmo cēlienu.

Orķestra koncertmeistara vietas izpildītāja ir beļģu vijolniece Vērle Haubrākena - Flandrijas simfoniskā orķestra pirmā vijole un kameransambļa Odysseia dalībniece.

2012. gada 19. oktobrī klarnetists Ints Dālderis un diriģenta Atvara Lakstīgalas vadītais Liepājas Simfoniskais orķestris pirmatskaņoja Ceturto Liepājas koncertu "Arktikas nakts vīzijas" klarnetei, orķestrim un elektronikai. Komponists stāstījis, ka opuss vēsta par naksnīgajiem Ziemeļiem, kas viņu ļoti iedvesmo joprojām. Caur dabas norišu atainojumu viņš mēģinājis uzminēt pasaules esības noslēpumu, necenšoties pārsteigt vai šokēt klausītājus ar nedzirdētiem un pašmērķīgiem skaņu mākslas efektiem, bet uzburt krāsainu skaņu ainu.

Klarnetiste ANNA GĀGANE kopš 2019. gada oktobra ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistara vietniece un darbojas kā mācībspēks mūsu Mūzikas akadēmijā. Līdztekus spēlei orķestrī Anna iesaistās dažādos orķestra un kamermūzikas projektos kopā ar Trio Carmine un Trio Fabel, pirmatskaņo jauno komponistu darbus un regulāri uzstājas kā kamermūziķe un soliste Latvijā, Vācijā, Šveicē un citviet.

Klarnetiste guvusi panākumus vairākos starptautiskos konkursos, tai skaitā bijusi divkārtēja laureāte un speciālās balvas ieguvēja Jurjānu Andreja Starptautiskajā koka pūšaminstrumentu konkursā, saņēmusi "Lielo mūzikas balvu 2018" kategorijā "Jaunais mūziķis", kā arī novērtēta ar Šveices izcilības stipendiju.

Anna Gāgane studē maģistrantūrā Bāzeles Mūzikas augstskolā Fransuā Bendas klarnetes spēles klasē. Pirms tam studējusi mūsu Mūzikas akadēmijā Gunta Kuzmas klarnetes klasē, Lībekas Mūzikas augstskolā pie Sabīnes Maijeres un Rainera Vēles. Profesionālās iemaņas papildinājusi meistarklasēs pie Hena Halevi, Eduarda Brunnera, Mišela Letjeka, Nikolā Balderū un Fabio di Kāzolas.

Koncerta tiešraidi vadīja Rūta Paula, starpbrīdī uz sarunu aicinot Annu Gāgani un piedāvājot ierakstus no 4. oktobrī notikušās preses konferences, kurā piedalījās LNSO direktore Indra Lūkina, LNSO galvenais diriģents un mākslinieciskais vadītājs Tarmo Peltokoski, klarnetiste Anna Gāgane un komponists Ēriks Ešenvalds.

 

Riharda Vāgnera "Valkīra" ir otrā daļa no slavenās tetraloģijas "Nībelunga gredzens".

 

1. cēliena saturs.

Hundinga mītne mežā. Trako negaiss, un uz sliekšņa parādās izmocīts, ievainots cilvēks, kurš, paspēris dažus soļus, saļimst. Izdzirdējusi troksni, ieskrien Zīglinde. Ieraudzījusi uz grīdas nepazīstamu jaunekli, viņa cenšas to vest pie samaņas. Atspirdzinošs dzēriens atdod jauneklim spēkus, un sievietes laipnā balss rada uzticību. Jaunekli vajā ļauns liktenis, un viņam jāatstāj viesmīlīgā māja, lai arī pār tās iemītniekiem nenāktu nelaime. Zīglindi jau no pirmā satikšanās mirkļa pārņēmis dīvains satraukums. Viņai jaunekļa vaibsti šķiet pazīstami. Zīglindes ģimenē nelaimi vairs neviens neienesīs, jo te jau sen mājo bēdas. Tās sākās, kad nežēlīgais karotājs Hundings viņu ar varu paņēma par sievu. Parādās bruņotais Hundings. Viņam ir nepatīkama svešinieka ierašanās, taču mājas saimnieka pienākums neļauj to izraidīt. Viņu pārsteidz sievas un viesa līdzība, un Hundings sāk izprašņāt svešinieku.

Uz saimnieka jautājumiem viņš atbild nelabprāt. Jauneklis nezina, no kurienes viņš ir. Ienaidnieki viņu un tēvu saukuši par vilkiem, jo reiz tie uz pleciem uzmetuši apburtas zvēru ādas un uz laiku pārvērtušies par vilkiem. Pusaudža gados viņam bijusi arī māsa un māte. Reiz, atgriezušies no medībām, tie ar tēvu atraduši māju nodedzinātu, māti nogalinātu, bet māsa kopš tā laika pazudusi bez pēdām. Tad zudis arī tēvs, un nu viņš vientuļš klīst pa pasauli. Reiz viņš aizstāvējis meiteni, kuru brāļi gribējuši izdot pie vīra pret pašas gribu. Viņš tos uzvarējis, bet tad viņam metušies virsū saniknotie radinieki un viņš atbruņots meties bēgt. Viņa dzīve ir nepārtrauktu likstu pilna. Par laimīgu viņš sevi neuzskata, tādēļ izvēlējies Skumjā Velzunga vārdu, jo tēvam bijis Velze vārdā... Hundings pārtrauc svešinieku, jo saprot, kurš iedrošinājies nekaunīgi iejaukties viņa dzimtas lietās. Rīt, gaismai austot, divkaujā viņi cīnīsies uz dzīvību un nāvi.

Palicis viens, jauneklis atceras tēva pareģojumu. Vislielāko briesmu brīdī viņš atradīs brīnumzobenu - Notungu, kas viņu glābs. Šajā mirklī viņš ierauga pie mājas kokā iecirsta spoža zobena rokturi.

Ienāk Zīglinde. Viņa vīram iedevusi iemidzinošu dzērienu un ieradusies, lai atklātu noslēpumu. Tas noticis sen. Trokšņaini līksmojuši piedzērušies viesi viņas kauna pilnajās kāzās. Pēkšņi dzīru telpā ienācis vecs vīrs. Viņš bija tērpies apmetnī, un zem platās, uz pieres uzmauktās cepures valdonīgi raudzījusies vecā vīra vienīgā acs. Tās skatiens visiem iedvesis šausmas, bet viņai šķitis, ka ienācis tēvs. Ceļinieks atvēzējās un iecirta zobenu oša stumbrā ar novēlējumu, ka šī dāvana domāta tam, kas spēs to izraut. Veltīgi klātesošie centušies iegūt zobenu. Tas joprojām gaida savu īsto īpašnieku. "Tas taču ir Notungs - zobens, ko man apsolīja tēvs," līksmi iesaucas jauneklis. Zīglinde uzmanīgi veras svešinieka sejā un taujā pēc viņa vārda. "Zīgmunds, Velzes dēls," lepni atbild jauneklis. Zīglinde saprot, ka beidzot atradusi bērnībā pazaudēto brāli. Zīgmunds izrauj zobenu no oša stumbra un kopā ar Zīglindi pamet ienīstā Hundinga namu.