Tiešraidē no Lielās ģildes - klavesīnistes Ievas Salietes un orķestra Sinfonietta Rīga saspēle,  diriģents - Normunds Šnē.

Šajā vakarā nozīmīgs notikums - koncertu noslēdza Andra Dzenīša darba pirmatskaņojums - Koncerts klavesīnam un orķestrim “Strēles”, ko komponists radījis 2022. gadā. Līdzās bija gan par zviedru Mocartu dēvētā komponista Jozefa Martina Krausa mūzika un par Londonas Bahu dēvētā Johana Kristiāna Baha Koncerts. Mūsu mūzikas pieredzi bagātināja arī poļu komponistes Gražinas Bacevičas krāšņais opuss.

Starpbrīža laikā piedāvājām ieklausīties Oresta Silabrieža sarunā ar Ievu Salieti un Andri Dzenīti, kā arī uzzinājām, ko par klavesīnu un koncertprogrammu domā diriģents Normunds Šnē.

Ieva Saliete par šo koncertprogrammu: “Drūmumu kliedēs vētra un tālāk jau uz sauli”!

Programmā:

I daļa Jozefs Martins KRAUSS (Joseph Martin Krauss, 1756–1792) Simfonija dominorā, VB 142 (1783)

I. Larghetto - Allegro II. Andante III. Allegro assai

Johans Kristians BAHS (Johann Christian Bach, 1735–1782) Koncerts klavesīnam un orķestrim faminorā, WC 73

I. Allegro di molto II. Andante III. Prestissimo

II daļa

Gražina BACEVIČA (Grażyna Bacewicz, 1909–1969) Koncerts stīgu orķestrim (1948)

I. Allegro II. Andante III. Vivo

Andris DZENĪTIS (1978) Koncerts klavesīnam un stīgu orķestrim “Strēles” (2022, pirmatskaņojums)

Par 2022. gadā tapušo Koncertu klavesīnam un orķestrim “Strēles” stāsta Andris Dzenītis: “Iedvesma skaņdarbam rasta latviešu ievērojamā gleznotāja, simbolista Rūdolfa Pērles gleznā "Saule" (1916). Tiešu muzikālu ilustrāciju gleznā attēlotajiem elementiem šeit nav, taču iedvesmojoša ir gleznas saulainā, dievišķu gaismas siltumu nesošā noskaņa, mūžīgu, nekur nebeidzamu saules staru strāvojums, kuri it kā spēj iespīdēt un sasildīt jebkuru nostūri gan attēlā, gan ārpus tā.

Arī mūzikā gribējās radīt mūžīga, neapturama spīduma, starojuma iespaidu. Instrumentu "stari" it kā centrējas ap galveno, zelta krāsu nesošo instrumentu klavesīnu, kurš šeit ir skaņas impulsa pirmsākums.

Ap to – šaurāku oreolu veidojošs solo stīgu kvartets, kurš ir klātesošs visa skaņdarba garumā, pēc tam – stīgu orķestris kā gaismas staru turpinājums. Skaņdarbs veido dažādus faktūru un emociju ornamentus, veidojoties trīs neatdalāmos skaņdarba posmos, kuri apzīmēti ar tempa maiņas zīmēm, lai gan, faktiski, tempa sajūta ir nemainīga. Pirmais – kā saules staru enerģijas nepārtraukta plūsma, otrais – apjomīgs klavesīna solo posms, trešais – vizuļojošas gaismas ornamentu spēles. Skaņdarbā apzināti meklēju sev jaunus ceļus eifonijas virzienā, harmoniskie pamati veidoti, izmantojot intuitīvus tonālus, modālus vai pat pseidospektrālus saskaņu virknējumus. Skaņdarbs veltīts klavesīnistei Ievai Salietei, orķestrim Sinfonietta Rīga un diriģentam Normundam Šnē.”