Tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas "Klasika" piedāvā klausīties Džoakīno Rosīni operu "Pelnrušķīte"!

Lomās:

Andželīna (Pelnrušķīte) - Dorotea Lānga
Princis dons Ramiro - Pablo Martiness
Dons Maņifiko Krišjānis Norvelis
Dandīni - Kalvis Kalniņš,
Klorinda - Jūlija Vasiļjeva,
Tizbe -  Laura Grecka,
Alidoro - Rihards Mačanovskis

Iestudējumā piedalās Latvijas Nacionālās operas orķestris, Latvijas Nacionālās operas kora vīru grupa, pie diriģenta pults - Andris Veismanis.

Operas "Pelnrušķīte" librets

Pelnrušķīte jeb Labestības triumfs

I CĒLIENS

Klorinda un Tizbe spoguļojas un priecājas par saviem krāšņajiem tērpiem, tikmēr Pelnrušķīte strādā un dungo skumīgu dziesmiņu par karali, kas izvēlējies tikumīgu un labestīgu līgavu, nevis greznu un skaistu. Dziesma tracina Klorindu un Tizbi, viņas jau gatavojas Pelnrušķītei uzbrukt, kad kāds pēkšņi klauvē pie durvīm. Pārģērbies par ubagu, atnācis Alidoro – prinča Ramiro draugs un padomdevējs. Klorinda un Tizbe negaidīto viesi gaiņā prom, bet Pelnrušķīte slepus pacienā to ar maizi un kafiju. Viņš sola meitenei, ka viņas labestība tiks atlīdzināta jau šodien. Klorinda un Tizbe dusmojas par Pelnrušķītes maigo sirdi.

Namā ierodas Ramiro pavadoņi, lai ielūgtu abas māsas uz balli dona Ramiro pilī. Māsas neapdomīgi pasauc Pelnrušķīti, lai palīdz tām saposties. Viņa žēlojas, ka negrib viena palikt mājās.

Māsas strīdas, kura tēvam pavēstīs jaunumus. Dons Maņifiko ienāk, pārmezdams, ka meitas viņam iztraucējušas skaistu sapni – tajā ēzelim izauguši spārni. Tas nozīmē, ka viņa meitas kļūs par karalienēm: viņš ir ēzelis, bet Klorinda un Tizbe – spārni.

Dons Maņifiko ar sajūsmu uzņem ziņu par balli, cerot, ka viena no viņa meitām apprecēs princi un tā izglābs viņu brūkošo teātri. Visi dodas uz savām istabām. Pārģērbies par sulaini, ierodas princis Ramiro. Viņš ir apņēmies apprecēt sievieti, ko iemīlēs. No sava drauga Alidoro viņš dzirdējis, ka tīkamu sievu viņš atradīs šajā namā. Princis satiek Pelnrušķīti, un puisi savaldzina viņas vienkāršība. Viņš turpina uzdoties par sulaini, lai labāk iepazītu dona Maņifiko meitas, un paziņo par prinča ierašanos. Ienāk Dandīni, pārģērbies par princi, un bārsta komplimentus Klorindai un Tizbei, lai radītu iespaidu, ka ir iemīlējies katrā no viņām.

Viņš neskaidri min, ka pirms nāves prinča tēvs vēlējies, lai princis tūliņ apprecētos. Klusībā novērojot un reizi pa reizei mēģinot ierobežot Dandīni daiļrunību, Ramiro ilgojas atkal satikt Pelnrušķīti.

Arī Pelnrušķīte grib piedalīties ballē un lūdz patēvu ņemt viņu līdzi, bet dons Maņifiko lūgumu dusmīgi noraida. Kad Pelnrušķīte mudina Dandīni un Ramiro viņu aizstāvēt, dons Maņifiko paziņo, ka meitene ir tikai kalpone. Ierodas Alidoro (nu jau savās drēbēs) ar reģistru, kurā minēts, ka mājā jābūt trim māsām, bet Maņifiko neapdomīgi izmet, ka trešā meita ir mirusi. Visi, izņemot Alidoro un Pelnrušķīti, dodas prom. Alidoro sola meitenei palīdzēt un ir apņēmies viņu vest uz balli.

Dandīni, joprojām izlikdamies par princi, liek donam Maņifiko izrādīt vīna pagrabus un ļaut degustēt. Ja Maņifiko izdosies nenoreibt, Dandīni sola iecelt viņu par pagrabu pārvaldnieku. Klorinda un Tizbe sacenšas par Dandīni labvēlību.

Izturējis iedzeršanas pārbaudi, dons Maņifiko tiek pasludināts par pagrabu pārvaldnieku. Dandīni ziņo princim, ka māsas ir bezkaunības, slikta rakstura un iedomības apkopojums. Ramiro ir apjucis, jo tas nesaskan ar Alidoro teikto par vienu no dona Maņifiko meitām.

Klorinda un Tizbe vajā “princi”, bet Dandīni paziņo, ka nevar vienlaikus būs vīrs abām, tāpēc piedāvā kompromisu – vienai no māsām jāpiekāpjas un jākļūst par dona Ramiro sulaiņa sievu. Šāds priekšlikums māsām nav pieņemams. Alidoro pavēsta, ka ieradusies kāda noslēpumaina dāma.

Dons Maņifiko, kurš ienācis, lai izziņotu vakariņas, ir pārsteigts par šīs dāmas līdzību ar Pelnrušķīti. Dandini ielūdz apjukušos viesus pievienoties vakariņās.

II CĒLIENS

Sapņojot par savu gaišo nākotni, Dons Maņifiko liek meitām pavedināt donu Ramiro.

Ramiro bažījas, ka arī Dandīni ir savaldzinājis šis noslēpumainais skaistums. Viņš paslēpjas un noklausās, kā Dandini vilina Pelnrušķīti, bet saņem atbildi, ka meitene ir iemīlējusies prinča sulainī.

Priekā Ramiro piedāvā nepazīstamajai savu roku un sirdi. Gribot pārbaudīt iemīļotā jūtas, Pelnrušķīte uzstāj, ka Ramiro viņa jāiepazīst labāk. Viņa sniedz vienu no savām rokassprādzēm, pēc kuras jauneklis viņu atpazīs, ja uzmeklēs. Alidoro dod Ramiro padomu sekot savai sirdij. Ramiro paziņo Dandini, ka viņu maskarāde ir beigusies, pavēl tikt vaļā no dona Maņifiko un viņa meitām, un ar savu svītu dodas meklēt savu iemīļoto.

Dons Maņifiko, neko nenojauzdams, uzstājīgi lūdz viltus princi nosaukt savas izredzētās vārdu, bet Dandīni viņu satriec, atklājot, ka ir tikai prinča sulainis.

Pelnrušķīte atkal dzied savu dziesmu par karali un domā par iemīļoto līdz viņu pārsteidz dons Maņifiko un māsas, kas atgriezušies no balles. Slēpdamies no negaisa, mājā pēkšņi ienāk Ramiro un Dandīni – viņu pajūgs salūzis tieši pie dona Maņifiko nama durvīm. Mājinieki ir pārsteigti, uzzinot, ka Ramiro ir princis. Viņš atpazīst Pelnrušķītes rokassprādzi un ir sajūsmināts, ka atradis savu līgavu. Kad dons Maņifiko un viņa meitas mēģina meiteni padzīt, Ramiro sadusmojas. Pelnrušķīte lūdz apžēlot savu patēvu un pusmāsas, bet tie apsūdz meiteni liekulībā. Kad princis paziņo, ka iecerējis Pelrušķīti par sievu, viņi uztver šos jaunumus kā joku.

Pelnrušķīte vēlreiz lūdz Ramiro piedot patēvam donam Maņifiko un viņa meitām. Visi trīs nu jau sāk izrādīt nožēlu un līksmot par šādu meitenes likteņa pagriezienu.