"Sabiedrības pieprasījums ir orķestris kustībā. Ja tu akadēmiski stāvi, publika paklausās vienu, otru, trešo skaņdarbu un iet tālāk. Tikko tev ir kustība, deja un atraktivitāte, ir pavisam cita atsaucība," stāsta Rīgas 6. vidusskolas direktors, tās pūtēju un simfoniskā orķestra, arī jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis" vadītājs un daudzu skolēnu un Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.

"Pūtēju orķestris mūsdienās nav iedomājams bez tā saucamās orķestra maršēšanas, kuras augstākais punkts, ko droši var saukt par mākslu, ir pūtēju orķestra spēle kustībā.

Tas ir tā saucamais klasiskais defilē, kur viss notiek stingri ģeometriskās formās: galvenais akcents šeit ir uz sinhronizāciju, lai visi to izdara vienādi - vienādā augstumā kājas, rokas un apģērbs. Pirmo reizi es to ievēroju, kad Rīgas 6. vidusskolā mums bija kopīgs koncerts ar Rietumeiropā dislocētās Amerikas armijas pūtēju orķestri.

Sarunā ar diriģentiem viņi man tuvāk pastāstīja par šo kustību Amerikā. Nav nekāds noslēpums -

Amerikā labas skolas priekšnosacījums ir divas lietas: pūtēju orķestris un basketbola komanda. Mani ieinteresēja apzinātā disciplīna. Amerikas kolēģis atzina, ka maršēšana amerikāņu skolās notiek ļoti, ļoti augstā profesionālā līmenī un tad, kad notiek konkursi, par stāju vai gramatiskām kļūdām vispār nav runas: notiek skatīšanās, vai kādam gadījumā nav krekls nepareizi aizlocījies vai kas cits ar ārējo atribūtiku nav kārtībā.

Esmu piekritējs tam, ka bez disciplīnas neko profesionāli sasniegt nevar un tieši defilē programmās sevis apzināta pašdisciplīna ir vajadzīga.

Ar to pūtēju orķestris atšķiras no citiem akadēmiskajiem orķestriem, un arī pašlaik pūtēju orķestros ir divi virzieni: ir defilē orķestri, kas nepievērš tik lielu uzmanību koncertu mākslinieciskajam līmenim, bet kuros ļoti atstrādāts ir tieši vizuālais aspekts, kas, godīgi sakot, ir arī pieprasītākais sabiedrībā. Otrs ir tāda tīri akadēmiskā muzicēšana koncertdarbībā. Kāpēc es šo garo ievadu stāstu? Jo pūtēju orķestri Dziesmu svētku kustībā ir iekarojuši savu vietu - bez tiem Dziesmu svētki nav iedomājami, un to ļoti, ļoti spilgti parāda Dziesmu svētku gājiens, kad dažbrīd ļoti labi kolektīvi, kas labi strādājuši pie koncertprogrammas, uz ielas sevi parādīt īsti nevar, jo pietrūkst iemaņu sevi noturēt stājā un muzicēt staigājot.

Šī kustība mums aizsākās pasen - pirmie iedīgļi bija, kad horeogrāfijas veidojām mēs paši. Tas bija Rostokā, kur bija maršēšana pilsētā, bet pēc tam defilē programma notika pilsētas stadionā. Interesants moments - paši to veidojām, to  tagad jau ar zināmu smaidu atceros, paši bijām horeogrāfi, bet

redzot arī to pieredzi, kas bija Eiropas orķestros, pārņēma zināma veida skaudība. Sākām sadarbību ar horeogrāfi Valdu Vidzemnieci - viņas vadībā bija ļoti augsta līmeņa karsējmeiteņu grupa, ko izmantoja basketbola spēlēs. Mūsu sadarbība bija ļoti radoša, nebaidos teikt - dažbrīd pat izcila.

Braucām kopā koncertēt ar šo meiteņu grupu. Šobrīd, kā tas likumsakarīgi, mūziķu un dejotāju vidū izveidotas daudzas ģimenes, kurās bērni jau spēlē orķestrī. Valda ar savām meitenēm ļoti labi apvienoja dejas elementu - augstākā līmenī, nekā klasiskajā defilē. Spilgts piemērs bija 80. gadu beigās, kad mūs uzaicināja uz Dziesmu svētku gājienu Tallinā. Mūsu vislielākā problēma bija pārmetums no organizatoru puses - mums vairs neļāva spēlēt un dejot, jo apstājās Dziesmu svētku gājiens - cilvēki ieraudzīja, ka meitenes tik ļoti atraktīvi dejo... (..) Veidojot koncertus pat Filharmonijas zālē, sasniedzām līmeni, kas ir jau baleta mūzika. Orķestris akadēmiski spēlēja, bet meitenes ar horeogrāfiju palīdzēja atklāt skaņdarba būtību.

Arī šobrīd mēģinājumu procesā mēģinām vismaz vienu reizi nedēļā strādā ar defilē. Tas vairāk ir mūsu 6. vidusskolas vidējai grupai. Bet ar šo mācību gadu esmu piesaistījis jaunus horeogrāfus, kuri gribētu strādāt ar bērniem, kas vēlas sevi pašapliecināt arī dejā. Domāju, ka tā ir viena no virzībām, ko vajadzētu attīstīt Latvijā.

Jo sabiedrības pieprasījums ir orķestris kustībā. Ja tu akadēmiski stāvi, publika paklausās vienu, otru, trešo skaņdarbu un iet tālāk. Tikko tev ir kustība, deja un atraktivitāte, ir pavisam cita atsaucība."