Vai zini, kur pazudis grāmatas "Latviešu dziesmusvētki" manuskripts?

Stāsta Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā asistente un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte Laura Švītiņa 

Lai dokumentētu visu līdz šim notikušo latviešu Dziesmu svētku norisi, attīstību un nozīmi, latviešu grāmatizdevējs Kārlis Rasiņš (1886–1974) 1944. gadā paredzēja izdot monumentālu kolektīvu monogrāfiju "Latviešu dziesmusvētki". Šāda izdevuma trūkums kultūras un mūzikas vēsturē bija ļoti jūtams – kaut arī Dziesmu svētku tradīcija 70 gadu garumā bija jau iesakņojusies Latvijas kultūrvidē, par Dziesmu svētkiem rakstīja presē un vadoņos jeb katalogos, visaptveroša grāmata vēl nebija tapusi.

1943. gada septembrī, laikā, kad Latvijas teritorijā valdīja nacistiskās Vācijas okupācijas režīms, redakcijas komanda uzsāka intensīvu darbu. Virsredaktors bija Latvijas Konservatorijas profesors, komponists Jēkabs Graubiņš, kuram līdzās redakcijā darbojās Nacionālās operas diriģents un Dziesmu svētku virsdiriģents Teodors Reiters, Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja un vēlāk Cēsu muzeja direktors, vēsturnieks Rauls Šnore, bijušās Latviešu Dziesmu svētku biedrības sekretārs Jānis Kuplis un kultūras darbinieks Kārlis Dzirkalis.   

Sākotnēji bija iecerēts izdot grāmatu divos, bet vēlāk jau ziņoja par trim sējumiem, kas aptveru gandrīz 100 iespiedloksnes. Bija iecerēta 4000 eksemplāru liela tirāža, bagātīgi ilustrēta, iespējami augstā tehniskā kvalitātē.

Ir saglabājušies vairāki plāni, uzmetumi, korespondence, no kuriem var uzzināt, ka grāmatai bija paredzētas piecas nodaļas.  

Pirmā nodaļa vēstītu par Dziesmu svētku priekšvēsturi, iekļaujot rakstus par latvju dainām, tautas mūzikas instrumentiem, par kordziedāšanas kustību un dziesmu krājumiem, tautas atmodu u. c. norisēm, kas veidoja kultūras pamatus.

Otrajā nodaļā būtu raksti par vispārējiem Dziesmu svētkiem – tobrīd bija notikuši deviņi, bet par tādiem tika pieskaitīti arī jaunatnes Dziesmu svētki un atceres dziesmu dienas.

Trešās nodaļas tapšanā bija uzrunāti vismaz 100 autori no visām Latvijas malām, kuriem pēc vienotas veidlapas bija jāapkopo dati un jāuzraksta kopsavilkums par sava novada Dziesmu svētkiem.

Ceturtā nodaļa būtu vairāk analītisku rakstu krājums, piemēram, par Dziesmu svētku politisko, nacionālo, kulturālo un sabiedrisko nozīmi rakstīt uzņēmās vēsturnieks Arveds Švābe, tāpat bija iecerēti raksti par Dziesmu svētku plakātiem un nozīmītēm, zižļiem un karogiem, par izstādēm un dziesmusvētku atspoguļojumu daiļliteratūrā, par igauņu un lietuviešu Dziesmu svētkiem rakstītu profesori no Tallinas un Šauļu konservatorijas, bet savās atmiņās dalītos arī Jāzeps Vītols.

Piektā nodaļa apkopotu dažādus rādītājus un reģistrus. Tā ietvertu Aleksandra Jansona veidotu pirmo apjomīgo Dziesmu svētku bibliogrāfiju un statistiķa Jāņa Kronlina veidotas tabulas un diagrammas, kas uzrādītu statistiku par koru, dziedātāju, apmeklētāju skaitu, arī statistiku par kordiriģentu pamatprofesijām, salīdzinošu pārskatu par visvairāk dziedātajām dziesmām, budžetu, savukārt kartes atspoguļotu aktivitātes novados.

Rakstu iesūtīšanas termiņš bija 1944. gada aprīlis, bet, ņemot vērā politiskās situācijas saasinājumu, iesūtīšanu pagarināja un jūlija sākumā bija iesniegti 52 raksti. Ap to pašu laiku ar uzbrukumu Latgalei sākās PSRS otrreizējā okupācija, un jau oktobrī bija ieņemta arī Rīga.

Kārlis Rasiņš, tāpat kā daudzi citi intelektuāļi, devās trimdā. Zviedrijā viņš strādāja par bibliotekāru Lundas un Gēteborgas universitātēs. Vēl 1951. gadā presē parādījās ziņas, ka Rasiņš cer izdot grāmatu, atgriežoties dzimtenē, un 1966. gadā, ka manuskripti atrodas drošā vietā.

Nekādas ziņas par šo grāmatu savās Dziesmu svētku monogrāfijās nav minējis Valentīns Bērzkalns, savukārt muzikologs Oļģerts Grāvītis uzgājis dažus pavedienus un tos noglabājis Vītola istabā Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Atsevišķi dokumenti glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā, bet pašu grāmatas manuskriptu nav izdevies atrast.

Varbūt zināt, kur to meklēt?