Vai zini, kas ir veksiloloģija un kāds tai sakars ar Dziesmu svētkiem?

Stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja Dziesmu svētku ekspozīcijas nodaļas mākslas eksperte Daiga Bondare

Veksiloloģija ir  disciplīna, kas attīstījusies 20. gs. 60. gados Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā pēta karogus, to izcelšanās un lietošanas vēsturi, kā arī karogu veidojošo elementu struktūru un kompozīcijas noteikumus. Protams, ka Dziesmu svētkiem ir vistiešākais sakars ar karogu zinātni, jo jau kopš svētku pirmsākumiem dziedātāji centās pagādāt katrs sava kora vai dziedāšanas biedrības karogu, kas simbolizē kora dalībnieku vienotību, kā arī kopīgas dziedāšanas nozīmi un svaru.

Vēlāk svētku vēsturē karogus sev gatavo arī citi svētku dalībnieki – deju ansambļi, pūtēju orķestri, folkloras kopas; savs karogs ir arī katriem dziesmu un deju svētkiem. Īpaši bija 2013. gada svētki, kad katrā Latvijas apdzīvotā vietā, kur bija kaut viens Dziesmu svētku dalībnieks, 30. jūnija pašā dienvidū svinīgi pacēla īpašu digitāli veidotu XXV Vispārējo latviešu dziesmu svētku karogu.

I Vispārējo latviešu dziesmu svētku jeb Līgo karogs tika darināts 1873. gadā īsi pirms pašiem svētkiem. Taču vairumam svētku dalībnieku koru savi karogi bija jau pirms I Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.

No vācbaltiešu dziesmu svētkiem pārņemtā pieredze Vispārējos latviešu dziesmu svētkos paredzēja dziedātāju gājienu ar karogiem cauri pilsētai, no Rīgas Latviešu biedrības līdz pat Ķeizardārzam. Varaidošu Sanderis par šo gājienu raksta šādi: "Tā bija nepārredzama gara rinda, kas kā kāda raiba čūska vijās pa pilsētas ielām. No lēnas vēsmiņas vēdināti, dziedātāju biedrību karogi jautri un lepni plivinājās pār dziedātāju galvām…" No 45 koriem karoga nebija tikai retajam. Tā gan varēja gadīties, ja dziedātāji uz lielo Rīgā braukšanu bija sanākuši kopā tikai īsi pirms svētkiem, vai ja kora darbību vietējās varas neatbalstīja vai kavēja – kā Vīgneru Ernesta Rendas vīru korim. Divus mēnešus pirms svētkiem Vīgners raksta Rīgas Latviešu biedrībai vēstuli ar lūgumu piesūtīt notis un dot padomu: "Ko ar karogu lai darām, jo, kā jau sacīju, Rendas korim karoga nav? Rāmi ļaudis būdami, tādas lietas paši neesam iegādājušies, un dāvanāt – kas lai rendeniekiem karogu dāvanā?" 

Vīgneram taisnība – karogs bija dārgs un smalks rokdarbs. Vietalvas labdarības biedrības korim karogu dāvināja Odzienas barona fon Brimmera meitas Ženija un Annija, kas pašas bija labas dziedātājas un nekautrējās dziedāt kopā ar latviešiem.

Šis zīda karogs zaļgandzeltenā krāsā izgatavots 1870. gadā, tā centrā redzama ar lauriem un biedrības monogrammu rotāta lira lauru un ozolzaru ietvarā. Mūsdienās karogs atrodams Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

No karogiem, kas plīvojuši I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos, saglabājušies vēl vairāki citi. Brīnišķīgais Rūjienas dziedāšanas biedrības karogs no tumši zila zīda ar cēlu baltu izšuvumu – liru ozollapu ietvērumā izgatavots jau 1864. gada Dziesmu dienai Dikļos. Karogs atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā. 

Savukārt Umurgas dziedātāji bija ieradušies ar savu 1869. gadā darināto zīda karogu. Tajā liru papildina ne vien lauru vainags, bet arī labības klēpji, grābeklis, izkapts, lemesis un lāpsta, tā norādot uz zemes spēku un darba tikumu, kas visādai dziedāšanai pamatā.

Šo karogu Umurgas dziedātājiem bija dāvinājuši kādi labvēļi, un korim tas kalpoja vēl arī IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1938. gadā. Karogs atrodas Limbažu muzeja krājumā.

Lai nerastos iespaids, ka bez liras kora karogā iztikt nekādi nav iespējams, ir vērts aplūkot Beverīnas dziedāšanas biedrības karogu ar divām viena otrai pretī stāvošām arfām. Un pavisam bez mūzikas instrumentiem iztiek greznais Jaungulbenes dziedāšanas biedrības karogs, darināts 1872. gadā. Uz tā dīķī ar romantisku pili fonā peld divi balti… nu protams, gulbji.

Nākamajos svētkos 1880. gadā dalībnieku bija jau vairāk, un karogu arī. Daudzi no tiem redzami Latvijas muzejos, kā, piemēram, izcilais Skultes dziedātāju karogs, kas, šķiet, ir lielākais koru karogs Latvijā ar saviem iespaidīgajiem izmēriem – 2 metriem augstumā un gandrīz 3 metriem platumā, aplūkojams Turaidas muzejrezervāta pastāvīgajā ekspozīcijā.

Tāpat saglabājies greznais Limbažu dziedātāju karogs un kurzemnieku lepnums – Dundagas dziedātāju karogs. Lielu daļu no senajiem karogiem kori Dziesmu svētkos lietoja vēl pirms Otrā pasaules kara.

Arī vairākums balvu koru sacensībās jeb Dziesmu karā pirmajos piecos svētkos bija dažādi karoga aksesuāri - karogu kāti, kātu uzgaļi, karogu lentas ar sudraba sprādzēm. Izcīnījis otro vietu III Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1888. gadā, Piebalgas dziedāšanas biedrības koris tā arī nofotografējās – izņēmuma kārtā novietojot karogu aiz balvā saņemtā kāta, kuru lepni turēja biedrības priekšnieks Matīss Kaudzīte un skolotājs Jēkabs Paulītis.