Skanošs trauks 150 gadus auklētajai kopdziedāšanas kultūrai – Mežaparka Lielā estrāde

Stāsta arhitekts Jānis Dripe

Mežaparka Lielā estrāde vainago Latvijas 21. gadsimta kultūras būvju klāstu kā pasaules kontekstā unikāls veidojums – skanošs trauks tautas 150 gadus auklētai un 2003. gadā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajai kopdziedāšanas kultūrai. Būve kā nācijas kultūras atpazīstamības kods.

Vai zini, ka šī ir trīspadsmitā Vispārējo dziesmu svētku būve, un tajā radoši izmantota visu 12 līdzšinējo Dziesmu svētku būvju pieredze – ceļš no Ķeizardārza līdz Mežaparkam? 1955. gadā uzceltā estrāde 2018. gada nogalē tika nojaukta, un nu šai vietā ir jauna dziedātāju tribīne ar akustisku loku virs tās un plašām telpām zem tās, kas paredzētas koristiem.

Jaunā estrāde ir 2007. gada starptautiska konkursa rezultāts. Kopumā bija 17 darbi no četrām valstīm: akustiskos risinājumus piedāvāja Latvijas, Vācijas, Japānas un ASV būvakustiķi.

Uzvarēja darbs, kura arhitektoniski mākslinieciskās koncepcijas autori bija Austris Mailītis, Ivars Mailītis un Matīss Mailītis, bet arhitektūras un tehnisko risinājumu deva Jura Pogas biroja arhitekti, bet akustiskos risinājumus – Gundars Kozlovskis un Karlheincs Millers no Vācijas.

Vai pandēmijas nomākti un Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkus nepiedzīvojuši ievērojāt, ka Lielās estrādes būvi īstenoja trijās kārtās? Skatītāju lauks bija gatavs  jau uz Latvijas simtgades Dziesmu svētkiem 2018. gadā, dziedātāju tribīne (estrāde) tika pabeigta 2020. gadā, bet telpas zem koristu tribīnes – 2021. gada nogalē? Turpat vai nebijis gadījums Latvijas būvvēsturē – jau 2021. gada nogalē bija gatava būve 2023. gada Dziesmu svētkiem!

Bet vai zināt arī to, ka jaunā Lielā estrāde ir lielas starptautiskas autoru komandas darbs? Līdz tam Eiropā tādā mērogā un kvalitātē akustiskā modelēšana nebija veikta. To sekmēja būvakustiķa Andra Zabrauska teicamā sadarbība ar vācu akustikas firmu Müller no Minhenes. Metāla konstrukciju aplēses kopā veica Latvijas, Vācijas un Ungārijas inženieri, un izgatavoja tās Ungārijā – ceļā no Kečkemētas līdz Rīgai 23 metrus garās kopnes šķērsoja pusi Eiropas.

Estrādes metāla struktūra ir lielisks būvkonstrukciju estētikas piemērs. Metāla loks izaug kā no žagaru saišķa abos galos un kulminē akustisko vairogu lapotnē tā centrā. Šīs būves komponentes raksturo unikalitāte, mēroga vēriens un novitāte, bet pāri visam ir tēla vizuālā tīrība un atbilstība uzdevumam, askēze, tonālā disciplīna, materiālu īstums un funkcionalitāte.

Atbilstoši autoru koncepcijai, dziedātāju tribīne simbolizē kalnu, kurā kāpt, lai dziesma tālu skan. Jumts veidots kā Sidraba birzs. Līdzībām ir gan vizuāla, gan akustiska jēga. Katrs elements – gan metāla konstrukcija, kura simbolizē zarus, gan koka vairogi, kas simbolizē lapas, – dara savu akustisko darbu.

Estrāde veidota atturīgi gaišā tonalitātē, lai uz tās fona izceltos dalībnieki – krāsainie tautastērpi, koru karogi, katru svētku īpašais noformējums un gaismu scenogrāfija. Estrāde ir kā fons, uz kura jāizceļas koriem un cilvēkiem.

Mežaparka Lielā estrāde ir ansamblis ar labiekārtotu teritoriju 9,3 ha platībā, un skatītāju lauks ar 30 550 sēdvietām (atcerieties, ka pirms pārbūves bija tikai 23 000!) vai aptuveni 70 000 apmeklētāju kapacitāti versijā bez soliem. Somijā izgatavoto solu kopgarums sasniedz 4788 m. Zem skatītāju lauka jaunradītā pacēluma ir izveidota apmeklētāju zona – Dziesmu svētku kalns ar labu funkcionalitāti.

Koristu tribīne jeb estrāde, ko pirmajos Dziesmu svētkos sauca par dziedātāju stāvekli, tagad var uzņemt 12 874 koristus, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekš.

Lielo estrādi var ērti izmantot arī apgrieztā veidā: 9624 klausītājus sasēdināt numurētās sēdvietās koristu tribīnēs un  priekšnesumu organizēt uz dejotāju laukuma. Tas ir labs multifunkcionalitātes piemērs. Estrādes platums kopā ar dejotāju sēdvietām sasniedz 170 metrus. Tribīnes priekšā ir paplašināts dejotāju laukums, bet metāla struktūras loks ar speciāla stikla šķiedras auduma jumtu aizsargā dziedātājus pret klimata kaprīzēm. Metāla struktūra ir arhitektoniskajam tēlam atbilstošākā un ilgtspējīgākā konstrukcija. To veido 44 kolonnas no 2,2 m līdz 26,3 m garumam un kopnes, kas sasniedz 35,8 metru augstumu. Metāla konstrukciju kopējais svars ir 1766 tonnas.

Akustiskie un funkcionālie risinājumi primāri piemēroti tieši Dziesmu svētkiem. Bet arī Dziesmu svētku starplaikā estrāde nebūs tukša – tajā var notikt elektroakustiski apskaņoti koncerti. Uz dejotāju platformas var uzstādīt lielizmēra skatuvi ar atbilstošu gaismu un skaņu tehniku.

Telpas aiz stiklotās fasādes zem koristu tribīnes ietver trīs funkcionālas grupas: tehniskās telpas tiešai Dziesmu svētku norisei (noejas, ģērbtuves, noliktavas), trīs publiski lietojamas lielizmēra telpas no 550 m² līdz 880 m² (Kokaru zāle koru koncertiem un konferencēm, telpa Dziesmu svētku fenomena pastāvīgajai ekspozīcijai, kur vairāki desmiti ekrānu ļauj virtuāli piedzīvot Dziesmu svētkus arī tiem nenotiekot, kā arī telpas izstādēm, koristu kopienai un birojiem).

Lielās estrādes arhitektu doma, īpašā funkcija un kultūrvēsturiskais fons ir pamats atziņai, ka Latvijā ir par vienu pasaules līmeņa mākslas būvi vairāk. Nācijas izdzīvošanai, lepnumam un komunikācijai starpvalstu kultūrtelpā.