No 18. līdz 20. oktobrim par Latvijas Radio ierakstu studiju pārtapa Lielā ģilde – tieši tur Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā ieskaņoja cikla "Rupjmaizes kārtojums" otro kārtu, kas "Klasikas" ēterā būs nogaršojama nākamā gada sākumā.

Tajā rindosies piecas latviešu autoru simfoniskās miniatūras: Volfganga Dārziņa "Latvju deju svīta”, Gundara Pones "Skaistā venēciete”, Jāņa Mediņa Dejas no bērnu operas "Luteklīte", Tālivalža Ķeniņa Scherzo concertante un Jāzepa Mediņa Svīta senajā stilā (All Antica). "Klasika" tvēra mirkļus no ierakstu sesijas beidzamās dienas, īsajā brīvbrīdī uzrunājot māksliniekus.

"Rupjmaizes kārtojuma” idejas autore Gunda Vaivode atklājusi, ka sadarbība ar LNSO fondu ierakstu veidošanā pēdējo reizi notikusi vien tālajā 1999. gadā! Pateicoties Latvijas simtgades gaidīšanas svētkiem, nu tā atkal bija aktuāla.

"Esam daudz koncertu rakstījuši, taču arhīva materiāls pēc ilgiem laikiem top pirmo reizi," uzsver Gunda, atzīmējot, ka mūzikas atlase bijusi "Klasikas" pārziņā:

"Paldies Ilzei Mednei un Orestam Silabriedim – tika pētīti arhīvi, arī mūsu pašu fonotēka, jo daudz ierakstu it kā ir, bet tie ir sagrabējuši; daudzu ieskaņojumu vienkārši nav; tāpēc meklējām notis un no jauna digitalizējām. Arī tas būs liels pienesums orķestriem, lai varētu atskaņot šo mūziku."

Kālab ierakstu studija šajā gadījumā pārcelta uz Lielo ģildi? "Bija laiki, kad ieraksti tika veikti arī šeit, Radio studijā, tomēr telpas kvadratūra tik lielam orķestrim ir par mazu, tāpēc laipni vienojāmies ar orķestri, ka mūziku tas ieskaņos savā mājvietā."

Gunda arī neslēpj: "Cerēsim, ka projekts neapstāsies un klausītājiem varēsim piedāvāt arī "Rupjmaizes kārtojuma" trešo kārtu, ko esam iecerejuši kā latviešu mūziku jaunos aranžējumos. (..) Bet otrās kārtas ieraksti jau ir tapuši, tie vēl tiks miksēti, montēti un balansēti, un, visticamāk, nākamā gada janvārī liksim desertu galdā!"

 

Savukārt LNSO direktore Indra Lūkina uzsver: "Ņemot vērā, ka orķestrim studijas ieraksts beidzamo reizi bijis pirms vairākiem gadu desmitiem, šis ir ļoti atbildīgs un interesants uzdevums – mūsu mākslinieciskais vadītājs ļoti augstu vērtē ierakstus; tā ir profesionāli augsta latiņa. Liels prieks, ka Latvijas simtgades ciklā arī latviešu mūzika beidzot tiek ierakstīta un kvalitatīvi būs pieejama klausītājiem."

Indra Lūkina arī atklāj, ka pēc skaņu režisoru teiktā Lielā ģilde orķestra ierakstiem ir laba vieta, bet dažkārt rodas neparedzēti traucēkļi. "Piemēram, tagad ir lapu krišanas laiks un Rīgas dārzu sakopšanas darbīgie vīri lapu pūšanu ar īpašo ierīci dažkārt uzsāk tieši tad, kad ir koncerta ieraksts. Taču viņi ir toleranti un allaž izdodas vienoties, ka cīņu ar lapām taču var turpināt arī mazliet vēlāk. Ja vēl atrastos kāds jaunais komponists, kurš "lapu pūšanas lielo trubu” iekļautu kāda sava jaundarba instrumetārijā, būtu pavisam jauki!"

Kā stāsta LNSO galvenais diriģents Andris Poga, šis orķestrim ir nebijis gadījums, jo jāieskaņo materiāls, kas tam nav pazīstams. Pirms trim ierakstu dienām bijis viens mēģinājums.

"Esam izdarījuši ļoti produktīvu darbu," uzsver diriģents.

"Šis process dod ļoti daudz orķestra kopējai saspēlei, ansambļa kvalitātes izaugsmei, jo darbs pie mikrofoniem nozīmē visai lielu koncentrēšanos. Ja šī koncentrēšanās ilgst sešas stundas dienā, rezultāts ir daudz, daudz straujāks, nekā pavadot veselu nedēļu vienas programmas mēģinājumos.

Protams, mūsu koncerti tiek ne tikai ierakstīti – liela daļa no tiem tiek raidīti tiešsaistē, un tas ir solis virzienā, uz kuru iet visa akadēmiskās mūzikas pasaule. Ka koncerti tiek likti arī vizuālajās digitālajās platormās. Koncertu pārraidīšanas aspekts spēlē lielu lomu orķestra nākotnes darbībā.

Nevaram apstāties pie tā, ka koncerti skan tikai koncertzāle, tikai dzīvajā izpildījumā – protams, koncerta klātbūtnes atmosfēru "pa vadiem" pārraidīt nav iespējams, taču muzicēšanas azartu, enerģiju gan. Tāpēc ierakstiem ir nākotne."

Par iespēju strādāt ar latviešu mūziku gandarīts arī klarnetists Mārcis Kūlis: "Domāju, pasaules apzināšanas laiks ir pagājis – varbūt jāsāk sajust arī sevi? Bija laiks, kad šķita – jo tālākas lietas atrastas, jo interesantāk. Bet tas tā vienmēr ir – kā Sprīdītim. Izceļo, atgriežas mājās un saka – vai, cik jauki!"

Uzklausām arī diriģenta asistentu, klarnetistu Gunti Kuzmu: "Koncerta un studijas ieraksta atšķirība ir tāda, ka studijas ierakstā varam ik variantu nostrādāt līdz pilnībai.

Ar laiku jebkurš ieraksts kaut kādā ziņā noveco – noveco arī vislabākās interpretācijas! Un vienkārši kādā brīdī gribas ko jaunu. Jo mode mainās arī skaņas veidošanā un orķestru spēles kultūrā.

Ttāpēc gribas, lai arī pēc 20-30 gadiem kāds neapsmīkņātu mūsu šodienas veikumu."

Guntis smej, ka viņam ir īpašs plauktiņš, kurā krrājas notis, kas pie pirmās izdevības nokļūs koncetprogrammā. "Man ļoti patika Gundara Pones "Skaistā venēciete" – brīnišķīga stilizācija, spoža orķestra uvertīra, kur viss orķestris iemirdzas. Arī klausītājjiem tas būs jaunatklājums, jo šī darba ieraksta līdz šim nebija."

Strādāšana līdzās skaņu režisoram, izrādās, ir Gunta ikdiena: "Kopā ar Vari spicējām ausis uz visu. Ar viņu bijām laba komanda – lai kāda būtu darba pieredze, vēl viens viedoklis arvien noder.

Ierakstu sesijas orķestrim ir ļoti svētīgas – tās ceļ orķestra kvalitāti un spodrina ansambļa saspēli. Ja koncertā mums svarīgi sasniegt enerģijas lādiņu, cenšoties, protams, vienlaikus noturēt kvalitāti, mikrofons neko nepiedod...

Tālab cenšamies, lai mums būtu zelta ieraksts."

Ierakstu skaņu režisors Varis Kurmiņš atzīmē, ka starp koncerta ierakstu un fondu ierakstu ir ļoti liela atšķirība: "Tā ir ļoti liela koncentrēšanās – jāseko visam līdzi.

Jo mikrofons jau ir kā spogulis – tas nemelo... Kas nu tur ir, tas ir.

Orķestris ir smalks mehānisms, un jādara viss vislabākais: jāuzmana katrs sīkums, ļoti daudzas nianses jāņem vērā. Guntis palīdz – jau vasarā astrādājāmis, ieskaņojot Jāņa Ivanova un Jura Karlsona mūziku. Diriģenta klātbūtne atvieglo darbu jo man pašam jāspēj dzirdēt visas nianses - arī ielas trokšņi."

Varis teic - Lielā ģilde kamersstāvu ierakstiem ir pat ļoti pateicīga, jo skaņai ir, kur spēlēties. "Arī orķestrtim tā nav slikta vieta, kaut varētu vēlēties labāku koncertzāli ar maināmu akustiku. Mēs vienkārši esam pieraduši, taču reizēm vienkārši gribas citu skaņu – ģildes telpa tomēr uzspiež zīmogu."

Ierakstu process noslēdzies. Kas tālāk? "Diezgan krietna daļa – klausīšanās, montēšana, iespējams, kādu skaņdarbu pārmiksēsim, tad nāks māsterēšana. Jau ieraksta laikā cenšamies piefiskēt labākos variantus, taču citreiz labākajam variantam svītru pārvelk garām braucoša mašīna."