Pasaules kino tendences Holivudā. Saruna ar režisori Alisi Zariņu

Naktī no 9. uz 10. februāri Losandželosā tika sadalītas prestižās "Oskara" balvas.

Dažas katergorijas nenesa nekādus pārsteigumus, bet citas pārrakstīja "Oskaru" vēsturi. Kas ir noteicošie faktori, kas padara filmu par "Oskara" balvas cienīgu, kādas ir bijušas aktuālākās tēmas, un vai Holivuda ir sākusi spēcīgāk apzināt pasaules kino? Par šiem un citiem jautājumiem runā kino režisore, "Lielā Kristapa" balvas laureāte un izglītota "Oskara" filmu skatītāja Alise Zariņa.

Pirmo reizi galveno balvu par labāko filmu šogad saņēma ārzemju lente ne angļu valodā - Dienvidkorejas režisora Bona Džunho "Parazīts". Pats Džūnho tika pasludināts par labāko režisoru, kā arī filma saņēma vēl divas balvas - kā labākā ārzemju filma un labākais oriģinālscenārijs. Taču, neskatoties uz šādu negaidītu pavērsienu, arī šogad nominantu vidū bija acīmredzams sieviešu-režisoru iztrūkums.

(Sarunas fragments)

Marta Elīna Martinsone: Tev pašai bija kādi favorīti no nominētajām filmām?

Alise Zariņa: Tas, ka man bija kādas favorītes, vēl nenozīmē, ka tām bija jātiek pie "Oskara". Ļoti patika "Laulību stāsts" un arī "Mazās sievietes", bet pat neiedomājos, ka tās varētu tikt apbalvotas. Bet, ja man būtu jādod "Oskars", dotu vienai no tām.

Ko ASV Kinoakadēmijai un vispār Holivudas kino nozīmē tas, ka balvu ieguva "Parazīts"?

To, ka pasaule ir lielāka par Ameriku... Tas ir ļoti grūti saprotams lēmums. Grūti pateikt, kas notiek "Oskaru" piešķīrēju galvās, bet ir skaidrs, ka tas ir zināms politisks paziņojums – pieņemot, ka "Oskars" savā ziņā ir politisks pasākums, jo apbalvojums izskanējis ar lielu pompu un filma apbalvota ļoti daudzās kategorijās. Sak, ja mums visu laiku pārmet, ka "Oskarā" pietrūkst minoritāšu pārstāvniecības, tad nu šoreiz izvēlējāmies vienu konkrētu minoritāti, vienu konkrētu filmu un apbērām to ar balvām...

Tikmēr Mārtina Skorsēzes eposs "Īrs" tā arī nesaņēma nevienu "Oskara" balvu. Vai tev ir viedoklis, kāpēc?

Gan "Īrs", gan "Reiz Holivudā" ir filmas, kas lielā mērā atceras tā saucamās vecās klasiskās Holivudas filmas. Tā acīmredzot ir apzināta izvēle – meklēt jaunus ceļus, jaunu valodu kino, kas ir visnotaļ apsveicama tendence, un, lai arī tās nenoliedzami ir kvalitatīvas un aizraujošas filmas, tās nepiedāvā ko jaunu un nebijušu. Manuprāt, tas ir labi, jo parāda, ka šeit nav tādas spītēšanās. Ka turēsimies pie izteiktām vecajām vērtībām, un, lai arī esam atvērti jaunām vērtībām, mums tas nav jāpaziņo pasaulei.

Aktieru kategorijā šogad īpašu pārsteigumu nebija. Vai tavuprāt bija kāds, kurš palika aiz borta? Piemēram, daudzi runā par Dženiferu Lopesu un viņas lomu "Afēristē".

Ar Dženiferu Lopesu viss ir kārtībā – tā nebija tik lieliska loma, lai cik satriecoši skaista viņa tur neizskatītos... Domāju, lielā mērā tas tiek samērots, un labākie aktieri tiek ņemti no nominētajām filmām – varbūt drīzāk jābūt ārkārtīgi īpašam un lieliskam sniegumam, lai aktieris tiktu nominēts tikai šajā kategorijā. (..) Apbalvotie aktieri šīs balvas ir pelnījuši. Tā ka aktieru ziņā neteiktu, ka kaut kas ārkārtīgi labs būtu aizmirsts.

Vairāk šeit!