Ar Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes baznīca draudzes ērģelnieci Kristīni Adamaiti tiekamies, lai aicinātu uz diviem koncertiem. 9. martā šajā dievnamā izskanēs progamma "Hildegarde. Spēka dziesmas", kas izveidota kopā ar vokālo grupu "Putni", folkloristi Ilgu Reiznieci un komponisti Madaru Pētersoni. Koncerts notiks koncertcikla “Ielūdz Ģertrūde un Zauers” ietvaros, kas pulcina klausītājus uz bezmaksas koncertiem katra mēneša otrajā sestdienā. Šopavasar ciklam, kura centrā ir vācu meistara Vilhelma Zauera 1906. gadā būvētās ērģeles, aprit pieci gadi.

Svētdien, 10. martā, Ventspils koncertzālē "Latvija" Kristīnei Adamaitei pēc divu gadu pārtraukuma gaidāma atkaltikšanās ar ērģeļbūves firmas "Orgelbau Klais" būvētajām koncertzāles stabuļu ērģelēm un seniem domubiedriem - dziedātāju Jolantu Strikaiti un saksofonistu Arti Sīmani. Koncertciklā "Ērģeļmūzika svētdienā" izskanēs programma "Es ticu neteiktajam", kurai nosaukumu devis Jāņa Lūsēna darbs. Klausītāji dzirdēs vēl viena šī gada jubilāra - Riharda Dubras mūziku, kā arī Johana Sebastiāna Baha skaņdarbus.

Kristīne Adamaite: Tā ir tradīcija ar nesenu vēsturi, kas tomēr jau iezīmējas ar regularitāti, ka pirmajos marta datumos kopā ar ansambli "Putni" veidojam programmu, kuras centrā un pamatā ir, izrādās, neizsmeļami Bingenes Hildegardes mūzikas krājumi. Aizvien rodas jaunas ierosmes un jauni cilvēki, kurus Antra Dreģe iedomājas uzaicināt. 

Esmu cilvēks, kas saistīts ar baznīcu, un ansambļa meitenes ir sajutušas, ka šī ir vieta, kur patīkami muzicēt, tādēļ mēs turpinām darīt to, kas ir patīkami.

Šajā reizē programmas nosaukums ir “Hildegarde. Spēka dziesmas”. Zem tāda nosaukuma var būt daudz kas, arī pašas Hildegardes vēstījumi, kas acīmredzot ir spēcīgi, ja tik daudzus gadsimtus mums bijuši vajadzīgi. Tiem klāt un apkārt mēs darbosimies kopā ar Ilgu Reiznieci, kas arī man ir īpaša pieredze. Pagaidām mēs katrs no savas puses meklējam idejas un nesam kopā. Jūtu, ka būs pārsteigums, svaigums un improvizatoriskums līdz pašam pēdējam brīdim, jo tāda ir Ilgas muzicēšanas pieredze, kas, iespējams, ir atšķirīga no manas, tādēļ esmu ļoti laimīga, ka arī varu būt tādā mūziķu kompānijā.

Madara Pētersone arī jau vairākās programmās iesaistās kā autore un aranžētāja, kas ļoti uzmanīgi, ar dažādām skaņām, mūsdienu tehnoloģijām un elektroniku, rada ļoti dabisku atmosfēru, piedalās skaņveidē. 

Mūsu iecere ir no dažādu laikmetu skaņu rakstiem savīta programma, kas tomēr turētos kopā kā vienots noskaņu vakars.

Protams, mēs varam iztēloties, kas ir Hildegardes dziedājumi, bet tiks pievienots Madaras Pētersones skaņuraksts un Ilga Reizniece ar saviem instrumentiem - gan vijoli, gan kokli, gan viņas suģestējošo balsi. Kas šajā reizē īpaši saistoši, zinu, ka Ilga Reizniece no latviešu tautas mūzikas senākajiem apcirkņiem ir meklējusi Volfganga Dārziņa aranžētās miniatūras. Tie būs avoti, kas satiksies, un es ar ērģelēm un dienvidvācu komponistu Antonu Šrēreru. Līdz šim pavisam maz spēlēts, bet, šķiet, šoreiz ļoti iederas ar savu valodu. Un pārējā latviešu mūzika - Romualda Jermaka, Andreja Selicka darbi, lielāks opuss no mūsu aktuālā jubilāra Riharda Dubras - "Mūžīgo pakalnu ilgošanās". Ar Ilgu kopā aranžēsim Andra Vītoliņa opusu "Sūti savu gaismu un patiesību". Ir zināms, ka viņš ir atbalstījis šādus pārlikumus. Kad spēlējām ar Arti Sīmani, bija diezgan līdzīga ideja, un viņš to labprāt pieņēma.