ASV pilsētas Sietlas Benarojas koncertzālē pirmatskaņojumu piedzīvojusi filmas "Straume" mūzika simfoniskā orķestra sniegumā, vienlaikus uz ekrāna rādot arī pašu filmu. Sietlas Simfonisko orķestri vadīja diriģente Sanija Sja (Sunny Xia). Kā vēsta LTV žurnāliste un LSM.lv autore Eva Johansone, klātesošie ar skaļām gavilēm trīs reizes uz skatuves aicinājuši filmas režisoru Gintu Zilbalodi un komponistu Rihardu Zaļupi. Īpaši emocionāli klausītāji aplaudējuši komponistam, kad viņš no skatuves sveicis sanākušos latviešus, kuru zālē bijis prāvs pulks. Šobrīd zināms, ka līdzīgs atskaņojums notiks 23. novembrī Sandjego, Kalifornijā.

Eva Johansone tikās ar Sietlas Simfoniskā orķestra cikla Essential Series kuratoru Endrū Džoslinu (Andrew Joslyn).

Endrū Džoslins: Par filmu uzzināju 2024. gada beigās. Es sāku strādāt ar simfonisko orķestri oktobrī. Kāds no biroja filmu bija redzējis un bija pilnīgā sajūsmā, nepārtraukti atkārtoja, ka man tā ir jāredz.

Noskatījos un biju pilnīgi pārņemts – stāstījums, vizuālais noformējums, mūzika – viss kopā bija apbrīnojams.

Sazinājos ar producēšanas kompāniju par filmas licencēm. Domāju – šī filma ir tik iespaidīga, tik lieliska, tai vajadzētu būt orķestra šovam. Kaut kam tādam vajadzētu būt pieejamam skatītājiem. Kad pajautāju - izrādījās, ka nekā tāda nebija. Sāku sadarboties ar Džeiku Rozenblūmu un teicu, ka vēlētos pirmatskaņot šādu versiju. Ka gribu, lai filma saņem uzmanību un atzinību, ko tā pelnījusi. Un tas bija vēl pirms Oskara balvas. Mani interesēja pati filma – nevis balvas vai kaut kas tāds. Es nezināju, ka tā kaut ko vinnēs. Tāpēc tas ir tik pārsteidzoši – šis šovs un pirmizrāde radās tikai tāpēc, ka mēs iemīlējāmies filmas stāstā un maģijā. Tā tas viss tapa.

Kad sazinājos ar kompāniju, šo ideju izstāstījām Rihardam un Gintam, jautājām vai viņi būtu ieinteresēti, būtu gatavi ko tādu veidot? Rihards bija ļoti atsaucīgs – viņš paņēma visu partitūru, ko bija radījis filmai, un pilnībā to pārorķestrēja pilnam simfoniskajam orķestrim.

Tur, kur bija sintezatori vai citi digitāli elementi, viņš mūziku pārlika pūšaminstrumentiem, stīgām un pārējiem orķestra instrumentiem, būtībā radot jauna veida partitūru, lai būtu iespējams šo mūziku atskaņot dzīvajā. Un, manuprāt, kad dzirdi filmas mūziku dzīvajā, vienlaikus redzot arī attēlu, tas atstāj pavisam citu iespaidu. Tajā ir cilvēcisks elements, kas acumirklī rada vēl lielāku vērtību. Tāpēc es patīkami satraukts par šo pasaules pirmizrādi – tajā ir tūlītēja emocionalitāte, kas skatītājam ir ļoti jūtama.

Sāku šeit strādāt tikai oktobrī, bet mans mērķis šeit, simfoniskajā orķestrī, ir tieši radīt šādas unikālas sadarbības. Man ļoti patīk veidot šādas īpašas programmas – atrast muzikālo materiālu, kas vēl nav saņēmis pienācīgu uzmanību uz simfoniskās skatuves.

Šis ir tikai viens no daudziem šoviem, ko vēlos īstenot, un man ir liels prieks par to, ko varam darīt tieši ar šo filmu.

Vai jūsu ieceres pārsvarā saistītas ar filmām?

Ir dažādi. Es vienmēr meklēju filmas, kas vēl nav tikušas izceltas simfoniskajā kontekstā, bet mēs strādājam arī ar konkrētu autoru un mākslinieku mūziku.

Februārī mums būs pasaules pirmizrāde kopā ar grupu The Head and the Heart. Ar viņiem kopā veidojam šovu.  Mēs arī veidojam programmu “Džeinas Ostinas mūzika” – kolekciju ar klasiskajiem darbiem, ko ietekmējusi Ostina vai kas ietekmējuši viņas rakstīto. Tāpat iekļaujam kinomūziku, autoru vidū Dario Marinelli, Reičela Portmena un Patriks Doils.  

Šāda veida oriģināls saturs man ir ļoti svarīgs, un es uzskatu, ka simfoniskā pasaule pelnījusi vairāk šādu pieredžu.

Šāda starpdisciplināra pieeja izklausās ļoti aizraujoši. Vai auditorijai patīk šādas programmas?

Es ceru. Galvenais mērķis ir atrast to, kas cilvēkiem šobrīd kultūrā ir aktuāls un saistošs.
Vēlos, lai cilvēki domā: “Es gribētu to redzēt uz skatuves. Gribētu to piedzīvot dzīvajā.”

Savu darbību savulaik sāku popmūzikas jomā - esmu bijis turnejās kopā ar māksliniekiem. Un vislielākais saviļņojums viņiem ir, kad viņu mūzika tiek atskaņota kopā ar simfonisko orķestri. Tas piešķir viņu darbam vērienu un jaunu nozīmi.

Simfoniskā mūzika ir viena no augstākajām mākslas formām. Man šķiet, ka gan mākslinieks, gan auditorija no tā tikai iegūst.

Cik ilgi jau risinās darbs un notiek mēģinājumi?

Viss sākās 4. janvārī – tajā dienā izsūtīju e-pastu. Rihards pēdējos pāris mēnešus ir nenogurstoši strādājis pie partitūras un nošu materiāla. Savukārt Gints darbojies ar video un sinhronizācijas, lai visu varētu saskaņot ar mūziku un diriģents varētu darīt savu darbu. Bet mēģinājumi pat vēl nav sākušies - pirmais mēģinājums būs pēc 20 minūtēm. Mums būs divi mēģinājumi, un tad jau - pirmizrāde.

Pastāstiet, kāda ir šī diriģente?

Sannija ir Sietlas Simfoniskā orķestra diriģente - viņa ir vienkārši fantastiska. Viņa jau ir vadījusi šādas programmas, ir ļoti pieredzējusi, un ļoti priecājas par šo projektu.

Kā jūsuprāt reaģēs publika? Tā ir radusi pie šādām programmām? Šeit Sietlā ir daudz jaunu, interesantu lietu. Mēs ar Rihardu un Gintu arī iepriekš runājām ar bērniem un jauniešiem. Jums tā ir ierasta prakse?

Jebkuram koncertam cenšamies piedāvāt pēc iespējas vairāk papildprogrammu un sabiedrisko aktivitāšu. Arī pirms šī koncerta Gints un Rihards vadīs diskusiju ar jauniešiem – tas mums ir ļoti svarīgi. Vēlamies, lai Benarojas zāle ir sabiedriskais centrs un vieta, kur var mācīties. Pēc koncerta es pats intervēšu Rihardu un Gintu par to, kā risinājās viņu sadarbība, kā tika veidota filma, kā tapa mūzika. Pats esmu darbojies kā kinomūzikas komponists, tāpēc man ir daudz jautājumu, ko vēlos uzdot. Šāda veida aktivitātes un iesaisti gribam turpināt arī nākotnē.

Ja cilvēki nāk tikai uz koncertu, tas ir viens. Ja viņi arī satiek pašus māksliniekus, klausās intervijas – rodas daudz dziļāka emocionāla saikne.

Jūs jau minējāt, ka jums ļoti patika filma un mūzika. Ko jutāt, šo mūziku klausoties?

Manuprāt, skaistums slēpjas tajā, ka mūzika jau no paša sākuma bija stāstījuma kodols. Daudzās filmās mūzika tiek pievienota kā pēdējais elements – vienkārši, lai paspilgtinātu darbību, kas notiek uz ekrāna. Protams, mēdz būt arī filmas, kurās partitūrai ir liela loma. Bet mūsdienās nav daudz mēmo filmu. Šeit mūzikai ir īpaši liela nozīme, jo runāta teksta nav. Skaņu ainavu neietekmē vārdi, visu izsaka tikai mūzikas partitūra. Mūzika šajā stāstījumā ir nozīmīgs partneris, varbūt pat galvenais vēstītājs.

Mūzika vada emocijas, priekšnojautas, attīstību – kad dzīvnieki mēģina izdzīvot šajā krāsainajā postapokaliptiskajā pasaulē. Tas ir vienkārši skaisti. Kā mūzikas mīļotājam – man šāds stāstījums ir ļoti īpašs.

Vai bieži sadarbojaties ar ārzemju māksliniekiem? Baltijas reģions ir plaši pārstāvēts?

Mūsu programmēšana aptver ļoti plašu spektru. Mūsu mākslinieku sastāvs ir daudzveidīgs. Mēs neesam vienveidīgi – mēs gribam piedāvāt kaut ko katram. Arī populārās programmas – man svarīgi, lai piedāvājums aptvertu dažādus kultūras aspektus un būtu aizraujošs.

Biju pārsteigta, ka viss sācies ar e-pastu 4. janvārī. Parasti koncertzāles tiek rezervētas dažādām programmām jau 2–3 gadus uz priekšu. Vai jums ir ierasts, ka atstājat arī kādus brīvus datumus, ko laika gaitā varat aizpildīt?

Šis projekts man bija īpašs, tāpēc tam speciāli izbrīvēju vietu sezonā. Negribēju vienkārši to “iegrūst” kādā datumā,  es vēlējos, lai šis būtu īsts notikums. Un patiesībā – šis ir mūsu sezonas pirmais koncerts, vēl pat pirms sezonas atklāšanas gala koncerta.

DIRIĢENTE SANIJA SJA

Vai esat redzējusi filmu?

Protams, gatavojoties šim koncertam, esmu to noskatījusies vairākas reizes.

Un kāds bija pirmais iespaids, šo filmu noskatoties?

Esmu kaķumīle, tāpēc tā man bija ļoti īpaša pieredze. Bet, skatoties šo filmu atkal un atkal, sapratu, ka tā jau nav tikai par kaķi.

Tā ir filma par cilvēkiem, par cilvēku pieredzi, to, kā atrast savu vietu pasaulē. Un stāsts vienlaikus var šķist vienkāršs, bet arī ļoti sarežģīts.

Un kādu vēstījumu jūs šajā filmā saskatījāt? Dažādiem cilvēkiem, to skatoties, rodas atšķirīgas sajūtas. Kas jūs visvairāk aizkustināja?

Manuprat, tas, kas šo filmu padara tik īpašu: tai ir tik daudz dimensiju, un nav viena vienīga vēstījuma. Katrs to var uztvert citādi. Man personīgi šķita, ka liela nozīme ir mūzikai.
Tā ne vienmēr atspoguļo darbību uz ekrāna. Dažkārt mūzika tevi aizved prom no notiekošā un liek domāt: “Labi, es uz to skatos no augšas, bet vai tā mani uzrunā?” Varbūt. Bet reizē es arī uz to skatos no citas perspektīvas un mēģinu saprast, ko nozīmē būt cilvēkam un dzīvot.

Šodien bija pirmā mēģinājuma diena. Kā jums veicās?

Es domāju, ka mums veicās ļoti, ļoti labi. Un bija patiešām lieliski, ka Rihards un Gints bija klāt šeit, Sietlā, tas ir ļoti īpaši.

Mums ne vienmēr ir iespēja strādāt ar komponistu un režisoru, un tas padara šo vēl unikālāku, jo šī ir pasaules pirmizrāde. Tā ir pirmā reize, kad mūzika tiek atskaņota orķestra sniegumā. Mēs esam patīkami satraukti.

Kādu vēstījumu jūs kā diriģente, kā māksliniece vēlētos nodot skatītājiem?

Šī pieredze ir atšķirīga, jo, ja skaties filmu ar dzīvo orķestri, redzi, kā mūzika top. Kinoterātrī tu skaties filmu, un mūzika skan fonā. Bet šeit jūs redzat pašus mūziķus darbībā. Manuprāt, tas piešķir vēl vienu dimensiju. Kā mūzika liek jums justies? Vai tā liek jums filmu redzēt citādi? Vai tā paver jaunu rakursu, kā šo filmu uztvert?

Vai esat iepriekš strādājis ar latviešu māksliniekiem vai dzirdējis par Latviju un tās klasiskās mūzikas vidi?

Ne pārāk daudz, tāpēc šī pieredze man ir ļoti aizraujoša.

Kas jums šajā mūzikā patīk visvairāk? Tā ir ļoti daudzveidīga, ir tik daudz dažādu detaļu un pavērsienu.

Man vislabāk patīk, ka šī mūzika, tāpat kā filma, vienlaikus ir vienkārša un sarežģīta. Atsevišķi skaņdarba fragmenti uz papīra neizskatās pārāk grūti, bet kopumā viss ir ļoti emocionāli bagātīgs, ļoti krāsains. Un klātienē varat redzēt tik daudz dažādu sitaminstrumentu, taustiņinstrumentu, ir arfa…

Tā nav vienkārša mūzika – tajā ir daudz skaidrības, bet arī emocionāla dziļuma, ko no šīs partitūras var iegūt, un tas ir vienkārši neticami.

Par šodienu – kas notika jūsu galvā? Vai koncentrējāties uz visu, vai bija kādas konkrētas domas, idejas? Šī bija pirmā mēģinājuma diena, noteikti bijāt satraukta.

Šis bija ne tikai pirmais mēģinājums šim skaņdarbam, tas bija pirmais mēģinājums pasaules pirmizrādei. Ir tik daudz dažādu elementu: vai filma sakritīs ar mūziku? Vai skaņas efekti būs pareizajā līmenī? Mēs vēlamies, lai viss būtu perfekti. Tāpēc šodien domājām ne tikai par pašu mūziku – lai gan mūziķi ir šeit, un tas JAU ir aizraujoši - bet arī bija par visu elementu sakārtošanu šai pirmizrādei.

Ko jūs domājat par Riharda darbu? Viņš to radīja pats Latvijā, šķiet, strādāja divus vai trīs mēnešus, veidojot to simfoniskajam orķestrim. Kā jūs vērtējat viņa darbu – gan notis, gan visu pārējo?

Es domāju, ka viss ir ļoti labi uzrakstīts. Mēs nedaudz aprunājāmies pirms tam, un labi redzu, ka viņš pats ir mūziķis. Viņš ir sitaminstrumentālists, tāpēc tieši sitaminstrumentu partijās ir ļoti daudz detaļu, krāsu un kvalitātes – darbs ir ļoti labi paveikts, jo viņš pats zina, ko nozīmē spēlēt.

Vai jūtat, ka viņš pats arī ir spēlējis simfoniskajā orķestrī?

Jā, noteikti. Viņš saprot, kādai jābūt atdevei orķestrī. Viņš saprot, kā jūtas cilvēki mēģinājuma laikā – varbūt pirmajā mēģinājumā visi ir nedaudz nervozi. Viņš zina, kā ir būt uz skatuves.

Kā šī mūzika skan šajā zālē? Vai šī ir laba vieta pasaules pirmizrādei?

Es domāju, ka šī mūzika ir ideāli piemērota šai zālei – akustika ir brīnišķīga, ļoti noapaļota.
Un tieši šajā skaņdarbā, kurā ir tik daudz detaļu, slāņu un krāsu, viss šeit ļoti labi saskan, jo akustika ir ļoti silta un apaļa – tāpēc šī būs ideāla vieta pasaules pirmizrādei.