"Mūzika ir skaistākā dāvana, un operete ir tas žanrs, kas šodienas situācijā un sarežģītajā ikdienā paceļ cilvēku pāri ikdienai, dod prieka sajūtu, pozitīvo ziņu. Operetē vienmēr beigas ir laimīgas, un cilvēkiem ir vajadzīga ticība labajam. Tās ir pavisam vienkāršas vērtības. Dzīve ir sarežīga, bet operete - vienkārša. Ikvienam saprotama. Tas ir žanrs visiem - priekam un baudīšanai," ir pārliecināta Latvijas Operetes fonda valdes priekšsēdētāja Agija Ozoliņa-Kozlovska.
Intervijā "Klasikai" viņa stāsta gan par bijušajiem un gaidāmajiem gada nogales koncertiem, gan aizvadītā gada zīmīgākajiem notikumiem, gan fonda plāniem 2017. gadā.
"Nu jau tradicionāli katru gadu noslēdzam ar Jaungada koncertiem, un šogad pirmais koncerts bija veltīts mūsu cienījamā maestro - diriģenta, pedagoga, komponista, jauno operetes mākslinieku audzinātāja Jāņa Kaijaka 85. jubilejai. Bijām priecīgi un pagodināti skaisto jubileju svinēt kopā ar pašu maestro, kurš ir gan Latvijas Operetes fonda valdes loceklis, gan šogad dibinātās Operetes un muzikālā teātra biedrības Goda biedrs," atklāj Agija. "Varēja just, cik ļoti publika gaidījusi šo brīdi - un orķestris tik lieliski klausīja maestro žestam. Tas bija ļoti saviļņojoši..."
Tuvākā nākotne saistīta ar Jaungada koncertiem 29. un 30. decembrī plkst. 18:00 kultūras pilī "Ziemeļblāzma", un Agija Ozoliņa-Kozlovska detalizēti atklāj, kas tajos piedalīsies.
Vaicāta, kāds bijis aizvadītais gads, viņa neslēpj: "Man pašai mēraukla ir mūsu klausītāji un skatītāji - viņu labās atsauksmes, uzmundrinājuma vārdi, ko bieži saņemu, smiekli un asaras. Tas ir galvenais.
Jau trīs gadus Latvijas Operetes fonds iet uz savu mērķi - Latvijā izveidot Operetes teātri. Trīs pilnvērtīgi operešu iestudējumi, Operetes festivāls Ikšķilē, muzikāla bērnu izrāde Brodvejas stilā - tā ir mūsu bilance šobrīd.
Un šis bijis pirmais gads, kad esam strādājuši kā repertuāra teātris, paralēli rādot vairākus darbus, kas ir mūsu repertuārā. Neskatoties uz to, ka mums nav savu telpu un strādājam bez dotācijas, natlaidīgi ejam uz priekšu. Soli pa solim. Turklāt dodamies viesizrādēs arī ārpus Rīgas.
Lielākais kompliments, ko dažkārt dzirdu, ir šāds: "Es atnācu un nebiju gaidījis, ka būs tik labi!"
Tas ir ļoti svarīgi - celt profesionālo latiņu un augt. Šobrīd mums trupā ir ap 100 cilvēku, uzstādām arvien sarežģītākus uzdevumus. Operete ir sarežģīts organisms - lai "uzstellētu" to precīzu kā pulksteni, tas nav vienas dienas jautājums."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (2)
Klausoties tikai „Klasiskas” raidījumus, diemžēl nākas atzīt, ka to kvalitāte pēdējā laikā strauji rūk. Noklausoties šo slēpto komercreklāmu par operetes fondu, man kā vokālai jomai pietuvinātam cilvēkam, melus nebija grūti atklāt. Bet ko lai dara no šīs jomas attālinātāks klausītājs? Un kam būtu jāauzņemas atbildība par tur izskanējušo blefu: par repertuāta teātra esamību ar 100 cilvēku trupu, visu iemīļotajiem, Austrijā un Metropolitēnā „pieprasītajiem” māksliniekiem, bērnu izrādēm Brodvejas stilā, šūbertiādēm un to, ka operetē beigas vienmēr ir laimīgas? Iesaku noklausīties kaut vai Lehāra „Smaidu zemi. Bet pat slumjākais, ka uz šo jautājumu nespēj atbildēt pat raidījuma veidotāji.
Jā, dzīve nav vienkārša, bet pāri visam tomēr vērtības un ētiskās normas. Tāpēc atbalstot nepieciešamību pēc operetes teātra, esmu piesardzīgs, vai šo mērķi ir iespējams sasniegt šādā ceļā. Lai ietu uz priekšu ar neatlaidību vien nepietiek, ir vajadzīga mākslinieciska izaugsme, pie tam ar augstu morāli, ko arī novēlu Operetes fondam Jaunajā gadā. Lai top!
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X