Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga un mākslas centrs Zuzeum jau ceturto gadu klausītājus aicina uz skaniski augstvērtīgu un cilvēciski draudzīgu mūzikas laiku samtaini siltos augusta vakaros. Veselu nedēļas nogali orķestra Sinfonietta Rīga izcilo solistu sniegumā baudīsim dažādu laikmetu skaņumeistaru kamermūzikas šedevrus un vēl maķenīt nedomāsim par rudeni...

Par visu plašāk "Klasikai" vēsta Sinfonietta Rīga sabiedrisko attiecību vadītājs Gints Ozoliņš un obojists Māris Kuģis, kuri sarunas gaitā atceras cikla "Vasaras vakara kamermūzika" priekšvēsturi, slavē mūziķu lielo atsaucību, ieskicē programmas izvēli un pievēršas arī īpašajai gleznu izstādei.

Šogad koncerta viesiem tiks piedāvāta jauna "Vasaras vakara kamermūzikas" muzikālā pieredze, tā būs baudāma Lielajā izstāžu zālē.  Tāpat, koncertprogrammas ietvaros mākslas centrā Zuzeum izstāžu zālē būs skatāma speciāli veidota glezniecības ekspozīcija no Zuzānu kolekcijas. Saskaņā ar četru vakaru muzikāli atšķirīgo piedāvājumu, tajā būs eksponēti mākslas darbi, kas tapuši sākot no 19. gadsimta līdz pat šodienai – mūsdienīgas atsauces uz grezno baroku, klasisko un industriālo romantismu. Šajā mūzikas un mākslas mijiedarbībā ikvienam koncerta apmeklētājam būs iespēja rast savas personiskās asociatīvās kopsakarības.

Cikla "Vasaras vakara kamermūzika 2023" četros koncertos dosimies pārgājienā no baroka laika līdz mūsdienām.

24. augusts. "Franču baroka meistardarbi". Franču baroka svētki: sveces un mežģīnes, samts un tirkīza matspraudes, kaislīgi mīlasstāsti un briljantas intrigas, smalki ornamentētas un grācijas caurvītas partitūras. Līdzās labi zināmajam Kuperēnam un populārajam Ramo būs arī retāki viesi uz mūsu koncertskatuves – mazražīgais inovators Monteklērs, panākumiem apbalvotais Pompadūras kundzes protežē Mondonvils, neilgu mūžu dzīvojušais, laikabiedru apbrīnotais virtuozs Barjērs un galmam pietuvinātais kantāšu lielmeistars Klerarmbo.

25. augusts. It is not fun to be Happy. Ziemeļu mūzikas daudzveidīgā parādē likts somu sengadu folkloras pārzinātāja Pēra Henrika Nurdgrēna paskarbais Trešais stīgu kvartets (1976), pasaulslavenā Hījumā ģēnija Erki Svena Tīra jaunības gadu “Veltījums” (1990) un maģiski vizmojošu audumu pratēja Magnusa Lindberga Klarnetes kvintets (1992). Ar lielu interesi gaidām, kādus jaundarbus dos igauņu vidējās paaudzes skaņu un klusuma attiecību meistars Perts Ūsbergs un mūsu pašu industriālais romantiķis Platons Buravickis.

26. augusts. Black Angels. Francis Šūberts savā stīgu kvartetā "Nāve un meitene" zīmē romantisma laikmetam piestāvīgu ainu, kur Nāve ir Meitenes mīļotais. Meitene ir jauna, grib dzīvot, bet Nāve saka – manās rokās tev būs salds miers. Džordžs Krams savus “Melnos eņģeļus” radījis Vjetnamas kara iespaidā, un, pēc autora ieceres, tā ir līdzība par mūsu vētraino laikmetu. No Šūberta laika harmoniskajiem ideāliem klausītājs nonāk kritušo eņģeļu, numeroloģijas, Bābeles torņa valodu haosa pasaulē, kurā Krams atbalsojis arī Šūberta kvarteta motīvu. Sirreāls piedzīvojums ar saknēm mūslaiku realitātē.

27. augusts. "Stīvs Reihs un Žerārs Grizē". Stīgu kvartetā "Dažādi vilcieni" amerikāņu ģēnijs Stīvs Reihs tēlo savus biežos bērnības ceļojumus ar vilcienu no Ņujorkas uz Losandželosu un atpakaļ. Tas ir dokumentāls mūzikas teātris – stīginstrumenti runā ar mums cilvēka balss melodijās, skan 20. gadsimta karalaika un pēckara ASV vides trokšņi, dzirdamas cilvēku sarunas un dzelzceļa skaņas, un emocionālā iedarbība ir spēcīga. Savukārt Žerārs Grizē savā meistardarbā žilbinoši spēlējas ar skaņu vērpetēm un tempa virpuļiem, un iespaids ir suģestējošs un pārpasaulīgs.

Ar vārdiskiem komentāriem visos koncertos piedalīsies mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis.