No 1. maija līdz 5. jūlijam Mākslas muzejā "Rīgas Birža" skatītājiem atvērta izstāde "Provansas valdzinājums".
Ar šo izstādi piecu gadu darbību Latvijā atzīmē Borisa un Ināras Teterevu fonds, sniedzot iespēju skatīt izcilu 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta pirmās puses Francijas mākslinieku darbus. Latvijas muzeju vēsturē šāda mēroga izstāde notiek pirmo reizi.
Unikālā ekspozīcija iepazīstina ar leģendāru mākslas pasaules personību – Pjēra Ogista Renuāra, Anrī Matisa, Vinsenta van Goga, Pola Gogēna, Marka Šagāla, Raula Difī un Pablo Pikaso – daiļradi. Izstādē aplūkojamas Pikaso "Faunu" sērijas gleznas un autora keramika, Difī "Vansas strūklaka", Šagāla "Pulkstenis liesmojošās debesīs", Pola Siņjaka "Pavasaris Provansā" un citi darbi.
Izstāde ir vēl nebijis notikums Baltijas valstu izstāžu dzīvē. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbības partneri šajā projektā ir Orsē muzejs (Musée d'Orsay) un Žorža Pompidu centrs (Centre Georges-Pompidou) Parīzē, Pikaso muzejs Antibā (Musée Picasso, Antibes), A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzejs Maskavā un K. M. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā. Tiek eksponēti arī darbi no Belgazprombank (Белгазпромбанк) kolekcijas Minskā.
Izstādes nosaukums – "Provansas valdzinājums" – ir simbolisks, jo mākslinieki, kuri lielāku vai īsāku savas dzīves periodu ir pavadījuši Dienvidfrancijā, nenoliedzami ietekmējušies no apkārtējās vides un radījuši izcilus darbus. Tajos jūtams specifiskais un īpašais, kas raksturīgs Dienvidfrancijas gaismai, krāsām un kas uz mākslinieku audekliem ir pārvērties izteiksmīgās līnijās, piesātinātā kolorītā vai tēlu aprisēs, veidojot nojausmu par vietas atmosfēru. Tieši šī dabas un vides impulsu radoša transformācija savdabīgā, spilgtā mākslas tēlā ir izstādes darbus vienojošais elements.
"Šī pasākuma krustmāte ir Helēna Demakova - viņa ir pārņemta ar franču glezniecību, Franciju, un tieši viņa mums ieteica, ka nav ko ilgi prātot - jābrauc uz Francijas dienvidiem un jāved šurp viss, ko vien var atvest," intervijā "Klasikai" ar smaidu stāsta Ināra Tetereva.
"Biržas meitenes - Daiga Upeniece un Vita Birzaka - ir īstas lietpratējas, smalkas mākslas pazinējas: ar viņām kopā jutāmies droši un pārliecināti," stāsta Tetereva kundze un pauž nožēlu, ka uz Latviju nav atceļojuši tie Marka Šagāla darbi, kas viņu uzrunājuši īpaši spēcīgi: "Izrādījās, ka šie darbi viņu muzejam uzdāvināti bez iespējas tos iznest no izstāžu zāles."
Visbeidzot, Ināra Tetereva neslēpj gandarījumu, ka ieejas biļetes izstādē nebūs dārgas, un to apmeklēt varēs atļauties ikviens.
"Ja kaut ko skaistu redzi, vienmēr gribas tajā dalīties, jo dalīts prieks - tas ir dubultprieks," - atzīst Ināra Tetereva.
Pie izstādes idejas realizācijas divu gadu garumā strādājusi Mākslas muzeja "Rīgas Birža" vadītāja Daiga Upeniece un viņas kolēģe Vita Birzaka. "Šāds projekts ir katra mākslas vēsturnieka sapnis... Brīdī, kad pirms diviem gadiem dzima ideja šo projektu radīt, mums jau bija skaidrs, ko vēlamies šajā izstādē parādīt," uzsver Daiga Upeniece.
Ielūkojamies izstādes atklāšanā un pēcāk uzklausām arī Puškina muzeja Franču kolekcijas glabātāja Alekseja Petuhova komentāru. Viņš uzsver, ka Provansas tēmu var uzskatīt par vienu no Eiropas kultūras kodiem, ko īpaši izcēluši mākslinieki un dažādi kolekcionāri.
Izstādes atklāšanā sastopam arī Pikaso muzeja direktoru, mākslas un klasiskās mūzikas pazinēju Žanu Luisu Andrālu, kurš stāsta par konkrēto Pikaso darbu atlasi šai ekspozīcijai. Arī par to, kā mainījies Pikaso stils, strādājot Provansā - izrādās, ka viņam ļoti, ļoti patikusi jūra.
Izstādes rīkotājiem šķitis būtiski parādīt, kā Provansas gars spējis ietekmēt Latvijas mākslinieku pasaules izjūtu un redzējumu - no Aleksandras Beļcovas smalki niansētajām, elegantajām variācijām līdz Alekseja Naumova vasaras saules gaismā mirgojošam bagātīgam krāsu ziedam. Intervijā Aleksejs Naumovs dalās atmiņās par sava darba tapšanu - tas gleznots pērn.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X