17. aprīlī Rīgas Domā koncertciklā "Bahs un jubilāri. Vasks, Kalējs, Zemzaris" kopīgu koncertu sniegs ērģenieces Ilona Birģele un Larisa Bulava, kura šopavasar saņēma Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.

Larisa Bulava līdzās J.S. Baha Prelūdijai un fūgai miminorā BWV 548 liks Imanta Zemzara ‘‘Pastorāles vasaras flautai’’, bet Ilona Birģele piedāvās lasījumus Aivara Kalēja darbam Perpeetum mobile, J. S. Baha korāļprelūdijai ‘‘Gods Dievam augstībā’’ BWV 662 un Pētera Vaska opusam Hymnus.

Ilona Birģele: "Pēteris Vasks kā komponists mani ir jau iedvesmojis labi sen. Atceros, kad mācījos Rēzeknes Mūzikas vidusskolas III kursā, bija atbraukuši studenti no J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, un kāds students tad atskaņoja "Grāmatu čellam". Tas mani tik ļoti iespaidoja un iedvesmoja!

Līdz šim nebiju dzirdējusi Pētera Vaska mūziku, jo pusaudža gados varbūt nebija tik liela zinātkāre uz visu iespējamo mūziku. Kad izdzirdēju, tad sapratu, ka, jā, tas ir kaut kas pārpasaulīgs!

Jau mācoties Mūzikas akadēmijā, man bija liels prieks studēt arī pie profesora Tālivalža Dekšņa, kurš bija lielos draugos ar Pēteri, un viņš tālāk man deva ceļamaizi uz Pētera Vaska mūziku. Esmu spēlējusi gan Te Deum un Canto di Forza, arī Viatore un darbus kopā ar koriem - "Lūgšana Latvijai" ar jaukto kori "Sōla"" un Laudate Dominum. Man ir diezgan daudz saistības ar Pētera Vaska mūziku bijis, par ko esmu ļoti priecīga."

Larisa Bulava: "Viss, ko Pēteris Vasks ir uzrakstījis mums, tiešām ļoti labi der ērģelēm. Pats laikam tās nav spēlējis, bet viņa tuvs draugs bija Tālivaldis Deksnis, kurš praktiski visus viņa ērģeļdarbus pirmais atskaņojis. Pa laikam ir devis arī savas norādes, piemēram, tempu ziņā ir atšķirības no komponista rakstītā. Te Deum esmu pati spēlējusi un man patīk Tālivalža norādes, tās ir dabiskākas. Ne par vienu Pētera Vaska darbu nevaru teikt, ka tas nebūtu piemērots ērģelēm. Un jušana arī ir tā īstā."