19. februārī Ģerģs Kurtāgs svinēja 100. dzimšanas dienu. Mūsu godinājums jubilāram ir saruna ar komponistiem Lindu Leimani un Ernestu Valtu Circeni.

Sarunai izvēlējāmies šos Ģerģa Kurtāga opusus:

“Hölderlin-Gesänge” (1993–1997) — baritons Benjamins Apls;
“Hommage à R. Sch.” (1975–1990) — klarnetists Guntis Kuzma, altiste Santa Vižine, pianiste Agnese Egliņa;
“Microludes” (1977–1978) — stīgu kvartets “Avanti”;
“Grabstein für Stephan” (1989) — “Berlīnes filharmoniķi”, diriģents Klaudio Abado;
“Stele” (1994) — “Berlīnes filharmoniķi”, diriģents Klaudio Abado;
“Feuilles mortes” no cikla “Játékok” (kopš 1973) — Brižita Pulēna (Poulin).

Ģerģs Kurtāgs sajūt mūzikas garšu ap piecu gadu vecumu, tad atslēdzas no skaņu avotiem, līdz kādu desmit gadu vecumā radio izdzird Šūberta “Nepabeigto”. Tas kļūst par viņa skaniskā skaistuma ideālu. “Nepabeigtās" iespaidā momentā pats iecer jūdu simfoniju “Mūžīgā cerība”.

Viņam patīk ar mammu dejot balles dejas Baile Herkulānas kūrsalonā. Mammu sauc Blanka (citos avotos Bjanka) Veisbergere, viņa ir ļoti skaista un nodzīvo tikai četrdesmit gadu. Ar mammu viņš mājās četrrocīgi spēlē Bēthovena simfonijas.

Vēlāk dabū pamatīgu triecienu no Bartoka “Mūzikas stīgām, sitamajiem un čelestai” un Vijolkoncerta. Sīki studē Vēberna partitūras, visas iespējamās mazās detaļas. Jau krietni vēlāk Kurtāgu iespaido Penderecka trēna Hirosimas upuru piemiņai.

Bet pirms tam, uzreiz pēc kara, viņš sadraudzējas ar gandrīz vienaudzi Ģerģu Ligeti, kuram pieejami laikmetīgākas mūzikas ieraksti, viņš ar tiem labprāt dalās.

1956. gadā Kurtāgu piemeklē liela krīze ārēju apstākļu (Ungārijas revolūcija) un iekšēju problēmu dēļ. Glābj Parīze un psihoterapeite Marianna Steina, kas māk atjaunot Kurtāga garīgo satvaru.

Viņš dzīvo kādas amerikāņu aktrises (arī Steinas audzēknes) mājvietā un par atlīdzību ved pastaigās abus viņas bērnus — parkos ieklausās putnu dziesmās, fundaments ir strazds, bet līdz neprātam apbur lakstīgala. Putni un koki top par Kurtāga stihiju.

Lielāko daļu mūža Ģerģs Kurtāgs pavada Budapeštā. Viņš komponē un docē mūzikas augstskolā.

Kurtāgs ar sievu Mārtu bieži spēlē klavieres četrrocīgi.

Gadiem ejot, arvien biežāk viņam patīk, ja jaunradāmās notis satilpst nošu līnijkopas piecos nogriežņos. Nekādu papildlīniju.

Kurtāga simto dzimšanas dienu Ungārijā svin vērienīgi. Informācija — https://100.kurtag.hu.