Gatavojoties ciklam "Mērnieku laiki. Par kultūru pirms vēlēšanām", tiekamies ar Valmieras pilsētas pašvaldības galveno kultūras projektu vadītāju Lieni Jakobsoni.

Ilga Auguste: Kas šobrīd ir tas, kas Valmieru varētu raksturot no kultūras puses?

Liene Jakobsone: Šobrīd tā noteikti ir valmierieša vēlme un interese apmeklēt kultūras pasākumus, ko pierāda arī mūsu nesen veiktais kultūras pētījums sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju - ka cilvēki ir ļoti ieinteresēti kultūras aktivitātēs kā tādās. Otra lieta ir brīnišķīgie Valmieras Drāmas teātra rādītāji, kas kārtējo reizi uzrāda, ka valmierietis un ne tikai valmierietis ir ieinteresēts šī notikuma patērēšanā. Un noteikti arī šobrīd redzamais Valmieras teātra festivāla interesentu loka kāpums un tas, cik brīnišķīgi festivāls attīstās - atsaucība un pieprasījums ir.

Tas viss mūs motivē uz vēl kaut ko augstāku, ko apliecina Valmieras pieteikums Eiropas kultūras galvaspilsētai.

Ja paskatāmies uz Valmieras kultūras infrastruktūru, tad mēs tur ieraugām arī Valmieras koncertzāli. Kas notiek Valmieras koncertzālē un kādiem pasākumiem tā domāta?

Valmieras koncertzāle ir privāta institūcija, tur notiek brīnišķīga koncertdarbība, semināri, dažādi forumi. Koncertzāle ir viens no lielākajiem spēlētājiem Valmieras kultūras vidē.

Runājot par pēdējiem četriem gadiem - kas jums pašai nāk prātā kā spilgtākie Valmieras kultūras notikumi?

Tas noteikti ir Valmieras vasaras teātra festivāls, kas pēdējo piecu gadu laikā kļuvis par brīnišķīgu nacionāla mēroga notikumu, uz kuru vasarā sabrauc teātra mīļi un kultūras patērētāji. Otrs, kas Valmierā tagad ir ļoti būtisks - Kultūrvides centrs, kura atklāšana plānota šī gada beigās. Tas būs vēl viens brīnišķīgs tūristu un ikviena cilvēka piesaistes objekts, kur nākt, priecāties, skatīties un vērtēt. Ir vēl citi festivāli - aprīlī tās ir Mākslas dienas, jūlijā - Pilsētas svētki, kur programmas svars ir ļoti apaudzēts un izveidots ļoti kvalitatīvs un augstvērtīgs.

Kā Valmierā ir ar profesionālo mūzikas mākslu?

Augstvērtīgus profesionālo kolektīvu un ansambļu uzvedumus, tāpat dažāda žanra izpildītāju piedāvājumu "iegādājamies" no malas. Bet tikpat spēcīgi mums ir arī pašu producētie pasākumi - gan bērnu programmas, gan arī amatiermākslas kolektīvi, kormūzikas notikumi. Vispār amatiermāksla kā tāda - mēs redzam tautas deju kolektīvus, kas godalgoti nacionālajā līmenī. Ir tautas deju ansamblis "Gauja", jauniešu deju kolektīvs "Sadancis", kas augsti novērtēti. Koris "Valmiera", koris "Skan" - ir ļoti daudz amatiermākslas pārstāvju, kas mūsu pilsētas vārdu nes gan nacionālajā, gan arī starptautiskajā mērogā.

Ko gaidāt no nākamās pašvaldības darbiem, kas no tiem ir svarīgākie? Kas ir galvenās aktualitātes, pie kurām vajadzētu strādāt nākamajiem deputātiem tieši kultūras jomā Valmierā?

Galvenās aktualitātes šobrīd tiek izkristalizētas ar Valmieras pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētai. Tā ir tāda kā milzīga rokasgrāmata, kurā definētas visas mūsu problēmas, izaicinājumi, stiprās un vājās puses, un būtībā atliks tikai šo grāmatu ņemt un īstenot. Tur ir visa brīnišķīgā programma, ko, es ceru, mums arī izdosies īstenot.

Otrs - veidot kultūras stratēģiju un sadarbību pēc pašvaldību vēlēšanām, kā tiks organizēta kultūras dzīve. Tas ir vēl viens izaicinājums, kas mums noteikti būs jāatrisina. Trešais ir ikdienas iniciatīvas - visu laiku kultūrā ir kaut kas jauns, kaut kas nebijis, kaut kas interesants - kā mēs kultūras patērētāju varam noturēt un aicināt pie sevis? Ja visas šīs trīs lietas varēsim veiksmīgi integrēt, man šķiet, ka Valmiera būs brīnišķīga kultūras galvaspilsēta.

Kas, jūsuprāt, ir tas, kas Valmierā kultūrā darbojas ļoti labi? Teātris?

Noteikti! Un tas ir pašsaprotami, jo teātris ir Valmieras kultūras pazīšanas zīme.

Un ja jums jautātu, pie kā vajadzētu piestrādāt?

Mūsu lielākais izaicinājums jau ilgstoši ir profesionālā māksla, laikmetīgā māksla, bet šobrīd esam uz brīnišķīga attīstības ceļa, jo konceptuāli sāksim iedzīvināt kultūrtelpu "Kurtuve", kas atradīsies Rīgas ielā 25.

Tā funkcionēs kā laikmetīgās mākslas telpa un vienlaikus arī pildīs koprades telpas funkciju. Līdz ar to tas būs milzīgs atspēriena punkts tieši mums, piesakot sevi kā laikmetīgās mākslas spēlētāju nacionālajā līmenī.

Runājot par kultūras būvēm. Kādā no priekšvēlēšanu programmām minēts, ka tiks pārbūvēts Valmieras Kultūras centrs. Kāda cita partija deklarējusi, ka Valmierā labprāt redzētu arī mākslas un dizaina festivālu Art Volmar.

Visas iniciatīvas, kuras tiek izrādītas mākslā un kultūrā, ir apsveicamas, un pat ja visas netiks īstenotas, mēs noteikti paņemsim labāko no konkrētās idejas un mēģināsim to īstenot kādā citā griezumā. Par Kultūras centru varu bilst vienīgi to, ka tam ir izstrādāts projekts, un ceram, ka nākamo četru gadu laikā šis projekts tiks īstenots dzīvē. Tāds ir mūsu mērķis - ka tiek uzsākta Kultūras centra pārbūve.

Cik spriežu pēc tā, ko stāstāt, Valmiera šobrīd sapņo un mēģina savus sapņus realizēt. Un pats galvenais ir sapnis par kultūru?

Tas ir ļoti, ļoti liels sapnis - par augstvērtīgu, profesionālu un iesaistošu kultūru, kas mums ir būtiskākais faktors, lai ikviens šeit justos iederīgs, piederīgs un gatavs veidot kultūru visiem mums kopā.