Aprīļa sākumā ar krāšņu koncertu 75. jubileju svinēs Dārziņskola, bet 6. martā dzimšanas dienu svin šīs skolas ilggadējā pasniedzēja Ludmila Girska, ar kuru tiekamies raidījumā "Mana mūzika".

Jaunos vijolniekus Ludmila Girska skolojusi nu jau 55 gadus, bet trīs desmitgades muzicējusi arī Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī. Viņas padomi tālākajā mākslinieka ceļā palīdzējuši Baibai Skridei, Martai Spārniņai, Vinetai Sareikai un Paulai Šūmanei...

Vaicāta, vai dažkārt uz viņu neskatās kā uz feju brīnumdari, sak', iedos mazo vijolnieku Ludmilai Girskai, un viņa izmīcīs, sapurinās, strādās, un rezultāts būs, skolotāja saka tā: "Mēs skolā sakām, ka nestrādājam par Dievu to kungu - ko daba cilvēkam devusi, tāds iespēju diapazons viņam arī ir, jautājums tikai - vai viņš savas spējas izmanto vai nē.

Ļoti bieži redzu, ka audzēknim ir ļoti daudz dots, bet viņš to uztver kā normu, nevis kā dāvanu, līdz ar to ne katrs šo dāvanu izmanto.

Mēs, skolotāji, varam palīdzēt, attīstīt, iemācīt tiem, kuriem pirmām kārtām ir daudz dots; varam veicināt un ieinteresēt bērnu muzikālajā darbā, bet mēs nevaram ielikt to, kā viņā nav. Līdz ar to mūsu uzdevums - paskaidrot arī viņam pašam, kas viņam ir un ko viņš no tā var iegūt, kā to varētu izmantot dzīvē. Jo pretējā gadījumā jau jebkuram varētu iemācīt jebko - piemēram, gribu būt Leonardo da Vinči, tātad man vajag tikai gribēt un strādāt. Bet... es par TĀDU mākslinieku vienkārši nevarēšu kļūt! Līdz ar to gribu vēlreiz pasvītrot -

mēs, skolotāji, tikai palīdzam bērnam realizēt to dotību klāstu, ko viņam devusi daba. Un tur ir tā atšķirība - viens to vēlas realizēt, cits - ne visai skatās uz to pusi."

No vienas puses, skolotājs nedrīkst bērnu "iedzīt zemē", visu laiku kritizējot. No otras puses - arī pārslavēšana nav laba, kaut arī bērnam jābūt apziņai, ka viņš ir vērtība, ka viņš visu var, viņš ir personība. Kur ir tas zelta vidusceļš?

"Sarežģīts jautājums - tas ir individuāli," uzskata Girska. "Jāņem vērā arī raksturs. Manuprāt, ja bērns paveic kaut ko labu, viņu noteikti vajag paslavēt un teikt - redzi, kā tev sanāk! Ja izdarīsi tā un tā, tev iznāks viss! Visu laiku teikt bērnam - nē, tev neiznāk, tā ir kļūda, tas ir slikti, kāpēc tu tā dari -, nedrīkst. Lai bērnam nezūd griba darīt tālāk."

Vairāk un plašāk - ierakstā!

Ludmilas Girskas mūzikas izvēle:

Kamils Sensāns - Introdukcija un rondo kapričiozo laminorā / Baiba Skride, LNSO, Ainārs Rubiķis
Hektors Berliozs - Valsis no "Fantastiskās simfonijas" / Oslo Filharmoniskais orķestris, diriģents Mariss Jansons
Pēteris Čaikovskis - Valsis-skerco / Valdis Zariņš, LNSO, Vasilijs Sinaiskis
Frederiks Šopēns - Ceturtā prelūdija miminorā op. 28 / Marta Argeriča
Dmitrijs Šostakovičs - Pirmā no Četrām prelūdijām vijolei un klavierēm / Eva Bindere un Sandra Jalaņecka
Nikolo Paganīni - La Campanella no Otrā vijolkoncerta / Iļja Grīnholcs un Irina Rjumina